"Nelietderīga līdzekļu izmantošana." Reģionālo mediju asociācija pieprasa atsaukt mediju satura digitalizācijas projektu

Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA) biedri un sadarbības partneri nosūtījuši atklātu vēstuli Kultūras ministrijai (KM), prasot ministrijai atsaukt projektu "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā".

Vēstulē norādīts, ka digitalizācijas projekts nav saskaņots ar nozares partneriem, un tajā paredzētās darbības apdraud Latvijas reģionālo mediju ilglaicīgās attīstības iespējas un pastāvēšanu.

Vienlaikus LRMA uzsver, ka projekta aprakstā minētās darbības raisa bažas par nepamatotu un nelietderīgu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās programmā paredzēto mediju digitalizācijas atbalsta mehānisma līdzekļu izmantošanu. Cita starpā organizācija min, ka izmaksu un ieguvumu analīze rada bažas par faktos nebalstītiem aprēķiniem un attiecīgi neiespējamību realizēt projektā izvirzītos mērķus.

"Tos nav iespējams īstenot arī tāpēc, ka nav ne meklēta, ne arī panākta vienošanās par projektā paredzētā reģionālo mediju satura nodošanu projekta realizētāju rīcībā," teikts vēstulē.

Tāpat LRMA izceļ projekta pases astotajā punktā uzsvērto, ka komercdarbības atbalsts nav plānots, kas nozīmē, ka projekta rezultātā tā realizētāji reģionālajiem medijiem piederošo, tostarp ar autortiesībām aizsargāto saturu plāno piesavināties un izplatīt bez maksas, tādējādi atņemot iespējas pārdot savus produktus un iegūt par tiem taisnīgu samaksu.

Asociācijā uzsver, ka projekta pases astotajā punktā arī minēts, ka "pastarpinātu labumu" no digitalizācijas projekta varētu gūt demokrātiskas sabiedrības mediju videi neraksturīgi un Latvijā neesoši subjekti kā "pašvaldību reģionālie mediji", kas, LRMA ieskatā, liecina, ka ES atbalsta līdzekļus plānots izmantot publiskā finansējuma subjektu atbalstam.

LRMA secina, ka projekts "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā" veidots ar vēlmi ES atbalstu reģionālo mediju digitalizācijai novirzīt informācijas tehnoloģiju sistēmu izstrādātājiem un attīstītājiem, kā arī publiskā finansējuma subjektiem, nevis reģionālajiem komercmedijiem, kā tas minēts KM izplatītajā informācijā.

Asociācijā uzsver, ka LRMA jau pagājušajā gadā noraidīja KM priekšlikumu gan par reģionālo mediju satura atdošanu bez maksas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) projekta ietvaros, gan uzsvēra digitalizācijas finansējuma nepieciešamību, lai reģionālie mediji varētu attīstīties. "Taču KM, publiskojot šo projektu, kur iestrādāti mūsu noraidītie pasākumi, ignorē valsts labas pārvaldības principus un mērķtiecīgu finansējuma piešķīrumu," norāda LRMA.

LETA jau vēstīja, ka otrdien, 7.martā, valdība nolēma ar Atveseļošanas fonda un valsts finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā digitalizēt Latvijas masu mediju saturu un veidot jaunas iespējas "digitalabiblioteka.lv".

KM Sabiedrisko attiecības nodaļas vadītāja Lita Kokale aģentūru LETA informēja, lai saglabātu un padarītu pieejamu Latvijas reģionālo mediju un arī neatkarīgo producentu veidoto vērtīgo saturu, uzlabotu pakalpojumus sabiedrisko mediju satura veidošanai un ieviestu jaunas audio un audiovizuālā satura izmantošanas iespējas sabiedrībai Latvijas Digitālajā bibliotēkā, LNB sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) līdz 2025.gada noslēgumam īstenos Atveseļošanas fonda un Latvijas valsts budžeta finansētu projektu.

Kokale norāda, ka reģionālajiem medijiem, īpaši mazajiem, kā arī neatkarīgajiem producentiem ir nepietiekami resursi to veidotā satura digitalizēšanai, digitālo arhīvu saglabāšanai un satura izplatīšanai, kā arī trūkst vides savu resursu digitālai pārvaldīšanai. Savukārt Latvijas sabiedriskajiem medijiem, kuri izmanto runas atpazīšanas un valodas sintēzes risinājumus jauna satura sagatavošanai, satura efektīvai veidošanai ir nepieciešams mediju specializēts valodas korpuss. Tāpēc, lai paplašinātu sabiedrības piekļuvi vērtīgam mediju saturam - gan aktuālam, gan arhīviem - un tā izmantošanas iespējām, lemts atbilstoši attīstīt LNB un KISC resursus.

Projekta laikā Digitālā kultūras mantojuma platformā gan sabiedrībai, gan satura veidotājiem tiks nodrošinātas jaunas iespējas un risinājumi, aktualizējot lietotāju saskarni, izveidojot satura vadības vidi, attīstot satura straumēšanas risinājumus un satura meklētāju, ieviešot satura apstrādes un izmantošanas risinājumus un attīstot audiokolekciju.

Platformas attīstīšana balstīsies uz esošajiem tās koplietošanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, neveidojot jaunas sistēmas. Tiks izmantota vienotā digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēma - Latvijas Digitālā bibliotēka "digitalabiblioteka.lv", kā arī digitālo objektu pārvaldības sistēma "DOM", autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēma "APLIS" un atsauces datu sistēma "ATS".

Projekta laikā tiks veikta mediju satura digitalizācija un valodas korpusa izveide. Mediju valodas korpusa izveidei tiks izmantoti Digitālā kultūras mantojuma platformā jau saglabātie un projektā digitalizētie materiāli. Savukārt izveidotais korpuss tiks izmantots esošo runas atpazīšanas modeļu pielāgošanai, balstoties uz Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas "Hugo.lv" runas atpazīšanas risinājumu.

Aplēsts, ka projekta sociālekonomisko ieguvumu apmērs veidos četrus miljonus eiro. Veiktie indikatīvie ieguvumu un izdevumu analīzes aprēķini visā investīcijas projekta dzīves cikla garumā - desmit gadu periodā - liecina, ka tiks panākts mediju darba efektivitātes uzlabojums, ieviešot mediju valodas korpusu un platformas risinājumus. Tāpat paredzams ir reģionālo mediju ietaupījums, saglabājot un izplatot mediju saturu centralizēti.

Tāpat ziņots, ka, apvienojoties septiņu mediju organizāciju pārstāvjiem, 2020.gada rudenī tika izveidota LRMA. Dibināšanas līgumu parakstīja AS "Kurzemes radio", SIA "Novadu ziņas", SIA "Balvu Vaduguns", SIA "Vietējā", biedrība un portāls "Lobs", SIA "Reģionu mediji" un SIA "Latgales laiks".