Reģionālajiem medijiem atteikts Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) finansējums satura digitalizācijai, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad uznāk sausums, lietas vairs nav tik jaukas, kustēties nākas lēni un apdomīgi, jāmeklē, kur kāda ēna un peļķe.
Izbeidzies vēl viens drukātais laikraksts latviešu valodā – “Ludzas Zeme”. Varētu jau teikt, nuja, tādi laiki. Pasaule iet uz digitalizāciju. Kurš šodien vairs lasa avīzes drukātā formā? Vēl jo vairāk dziļā provincē, latviešu valodā.
Burkinafaso valdošā hunta pēdējās dienās ir apturējusi vairāku ārvalstu mediju darbību, jo tie ziņojuši par civiliedzīvotāju slaktiņu, apsūdzot tajā Burkinafaso armiju.
"Sabiedrība izvēlas medijus atkarībā no tā, kāds ir tās pasaules uzskats," TV24 raidījumā "Kārtības rullis" stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa.
Vai 72 stundu somā esošais radio darbosies krīzes gadījumā? Šis jautājums nodarbina daudzus pēc pagājušā nedēļā notikušā incidenta Latvijas radio, kad ēkā tika konstatēts sadūmojums, darbinieki evakuēti, bet klausītāji vairāk nekā pusotru stundu bija neziņā par notiekošo. Valdībā otrdien apstiprināta jauna civilās aizsardzības plāna redakcija. Tajā samazināts mediju skaits, kas apziņotu iedzīvotājus krīzes situācijā, šis pienākums uzticēts tikai sabiedriskajiem medijiem. Tikmēr komerciālie un reģionālie mediji palikuši aizmirsti, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem preses neatkarībai un mediju nozares dzīvotspējai, Eiropas Parlaments (EP) pieņems savu nostāju par tiesību aktu, kura nolūks ir stiprināt Eiropas Savienības (ES) plašsaziņas līdzekļu neatkarību, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto aizliegumu no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā, aģentūru LETA informēja LTV pārstāvji.
Latvijas sabiedriskajiem medijiem kritiski trūkst finansējuma, pirmdien diskusijā "Vai Latvijā būs spēcīgs sabiedriskais medijs?" atzina nozares pārstāvji.
Neskatoties uz finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) pausto, ka apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav iespējama, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) un tās darba grupas vairākums rosina Saeimu apvienotā sabiedriskā mediju finansējumu piesaistīt IKP.
Starptautiskās žurnālistu tiesību organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) ir satraukta par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu sodīt interneta mediju "Tvnet" par, padomes ieskatā, nepietiekami precīzu vārdu lietošanu.
Kultūras ministrija (KM) iestājas par demokrātijas principiem un to, ka vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu neatkarības ievērošana mūsu sabiedrībā ir ārkārtīgi svarīga, komentējot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu sodīt interneta mediju "Tvnet", akcentē KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Demokrātiskā sabiedrībā nedrīkst nonākt situācijā, ka ar sodiem nesamērīgi tiek ierobežota masu mediju vārda brīvību, uzsver Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Circene (JV).
Apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav iespējama, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Tā kā Krievijas amatpersonas un propagandisti vairākkārt medijus ir pielīdzinājuši ierocim, pieaugušie izdevumi militārajām vajadzībām iet roku rokā ar pieaugošo finansējumu valstij piederošajiem ziņu kanāliem. 2022.gadā Krievijas Federācija no valsts budžeta aptuveni 143 miljardus RUB (1,9 miljardus USD) novirzīja plašsaziņas līdzekļiem un šajā gadā jau ir atvēlējusi 1,6 miljardus USD.
Likumu grozījumi, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, padarīs neiespējamu piekļuvi šādai informācijai gan žurnālistiem, gan nevalstiskajām organizācijām (NVO), šādu vērtējumu specdienestu Saeimā virzītajiem likuma grozījumiem sniegusi domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA) biedri un sadarbības partneri nosūtījuši atklātu vēstuli Kultūras ministrijai (KM), prasot ministrijai atsaukt projektu "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā".
Oktobrī Latvijas nacionālo mediju saturā 14.Saeimas vēlēšanas un tām sekojošā valdības veidošana bija aktuālāka tēma par Krievijas karu ar Ukrainu, kas līdz šim bija ieguvis visplašāko atspoguļojumu, liecina aģentūras LETA ikmēneša analīze par aktuālākajām tēmām un personām medijos "LETA Radars".
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, ar kuriem atļauts nodot komercmedijiem sabiedrisko mediju veidoto saturu, informēja parlamenta Preses dienestā.
Itālijas sabiedriskais telekanāls RAI, Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas ARD un ZDF, ASV telekanāls CNN, aģentūra "Bloomberg" un Kanādas sabiedriskā raidorganizācija "CBC/Radio-Canada" aptur savu darbību Krievijā pēc likuma pieņemšanas par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām".