Bērziņa: Pierobežā latviešu valodas saturs ilgstoši nav bijis

© Flickr

"Sabiedrība izvēlas medijus atkarībā no tā, kāds ir tās pasaules uzskats," TV24 raidījumā "Kārtības rullis" stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

Pētniece uzsver, ka piekļuve mediju saturam ir bāze, tai vienkārši ir jābūt. "Par mediju patēriņu un sabiedrisko domu esam pieraduši domāt lineārā izpratnē. Bet, patiesībā, sabiedrība izvēlas medijus atkarībā no tā, kāds ir tās pasaules uzskats. Ja cilvēkam ilgstoši ir veidojies noteikts pasaules uzskats, vērtību sistēma, tad viņš sekojot tai izvēlēsies mediju, kuru patērē," uzskata Bērziņa.
Diskusijā iesaistoties biedrības “Par legālu saturu” valdes loceklei Guntai Līdakai, tiek izteikts apgalvojums, ka Latgales jautājums un tas, kā komunicēt ar pierobežas sabiedrību bijis aktuāls kopš neatkarības atgūšanas laika. "Patiesība ir tāda, ka pēc būtības šo jautājumu neviens nav vēlējies risināt. Ir divas problēmas, viena - valoda, otra - piederības sajūta. Šie divi faktori nosaka to, vai pierobežas iedzīvotāji ir gatavi patērēt latviešu valodas saturu," uzskata Līdaka.

Latvijā

Soctīklos klejo kāds stāsts, kurā teikts, ka cilvēks, kuram jau pērn novembrī vajadzēja saņemt vecuma pensiju, to saņems janvārī. Izmaksās uzreiz par visiem iekavētajiem mēnešiem, taču cilvēkam nauda dzīvošanai bija vajadzīga vakar, aizvakar... decembrī utt. Cilvēki komentāros norāda, ka šis nav unikāls gadījums. Līdzīgas situācijas piedzīvojuši arī citi. Kāpēc šāda kavēšanās, “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Svarīgākais