Maxima

Lai saistībā ar sūdzībām pārrunātu situāciju tirdzniecības tīkla "Maxima" veikalā Rīgā, Mūkusalas ielā 73, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinās uz tikšanos lielveikalu tīkla vadību, aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pēc divu gadu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lieta beidzot tiek nodota tiesai. Apsūdzības izvirzītas deviņiem cilvēkiem, taču nevienam no viņiem nedraud cietumsods ilgāks par pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa teiktais, ka 54 cilvēku bojāeja nav nekas cits kā apzināta slepkavība, nav atradis dzirdīgas ausis un lieta kvalificēta kā nogalināšana aiz neuzmanības.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietu tiesā sāks skatīt 8. decembrī – gandrīz divus gadus pēc 54 cilvēku bojāejas sagruvušā veikala Maxima drupās. Vēl tiesa nav sākusies, kur nu beigusies, bet kļūst zināmi arvien jauni fakti saistībā ar 2013. gada 21. novembrī notikušo traģēdiju.

Hamlets ir traģēdija. Maxima veikala sabrukšanu arī dēvē par traģēdiju. Taču tās novērtējumā, manuprāt, pastāv nopietnas «žanra problēmas». Sevišķi politiķu un birokrātu galā. Lai gan šajā gadījumā tieši viņu profesionālisms un godaprāts turpmākai (!) notikumu gaitai ir vissvarīgākie. Jo – tā tomēr bija īsta traģēdija. Proti: «īstā traģēdijā neiet bojā varonis – iet bojā koris» (J. Brodskis). Vai tad tie 54 cilvēki devās uz Maxima, lai «spēcīgā raksturu un kaislību sadursmē izpaustu personības konfliktu ar pasauli»? Viņi devās turp nopirkt dienišķo maizi. Tikai nopirkt dienišķo maizi. Bet – viņi gāja bojā cilvēku radītu iemeslu dēļ. Viņus noslepkavoja.

Jāsaka, uzreiz pēc Zolitūdes veikala sabrukšanas notika diskusijas un atbildes meklējumi, kāpēc bija iespējama šādas konstrukcijas sagrūšana.

SIA "Maxima Latvija" atzīsta par cietušo kriminālprocesā par veikala "Maxima XX" sabrukšanu Zolitūdē, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".

Kāds twitter lietotājs sūdzas, par to, ka lielveikals „Maxima” nav korekti izturējies pret saviem potenciālajiem darbiniekiem.

Sāpīgi. Tā var raksturot izjūtas, kas pārņem, vērojot parlamentāriešu rosīšanos ap Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu.

Deviņus mēnešus ilgušais Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs draud izvērsties par kārtējo politisko farsu. Piemirstot par komisijas identificētajām nepilnībām normatīvajos aktos, politiķi pēkšņi koncentrējas uz šo – būt vai nebūt galaziņojumā politisko atbildību par traģēdiju nesošo vārdiem.

Prokuratūra par cietušajiem vērienīgajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina 263 personas.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK) šodien plāno apstiprināt savu galaziņojumu, kam nebūs nekādu juridisku seku.

Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) vērsies pie tieslietu ministra, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja un citās valsts iestādēs, lūdzot sniegt vērtējumu par apstākli, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa "pieņem materiālu labumu no advokātu biroja, kas tieši ieinteresēts Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanā"

Par Zolitūdes traģēdijā morāli un politiski atbildīgajiem nosauktie 16 bijušie un esošie politiķi un amatpersonas, iespējams, nokaunēsies, bet, iespējams, ne, jo morālā un politiskā atbildība, uz ko norādīts parlamentārās izmeklēšanas komisijas publiskotajā galaziņojuma projektā, pienākumus neuzliek. Kā Neatkarīgajai sacīja kādreizējais politiķis un ar būvniecības sektoru saistītais Valdis Birkavs, neviens savā autobiogrāfijā to nerakstīs.

Vakar Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija publiskoja galaziņojuma projekta galīgo redakciju, un paredzams, ka jau 12. oktobrī notiks balsojums par galaziņojuma apstiprināšanu. Lai galaziņojumu apstiprinātu, būs pilnīgi pietiekami, ja septiņi komisijas locekļi (no 12) balsos «par», pat tad, ja pārējie komisijas locekļi balsojumā nepiedalīsies.

Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK) šodien publicē galaziņojuma galīgo redakciju, kurā būs atspoguļotas pēdējās četrās komisijas sēdēs pieņemtās izmaiņas.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" ir neizpratnē par uzņēmumam piederošā, patlaban arestētā īpašumā kopējo vērtības apjomu. Tāpat saistībā ar arestēto īpašumu uzņēmumam ir aizdomas, ka Zolitūdes traģēdijas lietā vainīgais tiek meklēts juridisko personu vidū, sarunā ar aģentūru LETA norāda "Maxima Latvija" bijusī vadītāja Jeļena Kondrašova.

No šodiena par SIA "Maxima Latvija" vadītāju kļūst bijušais AS "Putnu fabrika Ķekava" un SIA "Lielzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Andris VIlcmeiers, aģentūru LETA informē "Maxima" pārstāvis Jānis Beseris.

Pagaidu memoriāls Zolitūdē tiks izveidots līdz 21. novembrim – traģēdijas otrajai gadadienai. Biedrība Zolitūde 21.11. šonedēļ izvēlējās vienu no četrām piedāvātajām pagaidu memoriāla skicēm – simbolisku gaismas stabu, kas teicas uz debesīm, ar izgaismotiem skaitļiem «21.11.2013».

Piemiņas vieta Zolitūdē, sagruvušā veikala Maxima vietā, top pamazām. Gar ielas malu ir iestādīti koki, būs arī puķes un soliņi. No autostāvvietas asfalta ar smilšu strūklu vēl jānotīra uz asfalta sazīmētie apzīmējumi, kas saskatāmi daļēji. Līdz 21. novembrim – traģēdijas otrajai gadadienai – pagaidu piemiņas vieta tiks iekārtota. Tāpēc cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem ir jāizvēlas tā Rīgas domes Īpašuma departamenta piedāvātā pagaidu memoriāla skice, kuru viņi uzskata par piemērotāko 54 upuru piemiņas iemūžināšanai, lai arī tikai pagaidu variantā.

Rīgas domes Īpašuma departaments ir sagatavojis četrus pagaidu memoriāla ideju skiču variantus un biedrībai "Zolitūde 21.11." būs nedēļa laika, lai izvērtētu, kurš variants varētu būt vispiemērotākais un kādus uzlabojumus būtu jāveic.