Maxima

Kāds twitter lietotājs sūdzas, par to, ka lielveikals „Maxima” nav korekti izturējies pret saviem potenciālajiem darbiniekiem.

Sāpīgi. Tā var raksturot izjūtas, kas pārņem, vērojot parlamentāriešu rosīšanos ap Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu.

Deviņus mēnešus ilgušais Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs draud izvērsties par kārtējo politisko farsu. Piemirstot par komisijas identificētajām nepilnībām normatīvajos aktos, politiķi pēkšņi koncentrējas uz šo – būt vai nebūt galaziņojumā politisko atbildību par traģēdiju nesošo vārdiem.

Prokuratūra par cietušajiem vērienīgajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina 263 personas.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK) šodien plāno apstiprināt savu galaziņojumu, kam nebūs nekādu juridisku seku.

Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) vērsies pie tieslietu ministra, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja un citās valsts iestādēs, lūdzot sniegt vērtējumu par apstākli, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa "pieņem materiālu labumu no advokātu biroja, kas tieši ieinteresēts Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanā"

Par Zolitūdes traģēdijā morāli un politiski atbildīgajiem nosauktie 16 bijušie un esošie politiķi un amatpersonas, iespējams, nokaunēsies, bet, iespējams, ne, jo morālā un politiskā atbildība, uz ko norādīts parlamentārās izmeklēšanas komisijas publiskotajā galaziņojuma projektā, pienākumus neuzliek. Kā Neatkarīgajai sacīja kādreizējais politiķis un ar būvniecības sektoru saistītais Valdis Birkavs, neviens savā autobiogrāfijā to nerakstīs.

Vakar Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija publiskoja galaziņojuma projekta galīgo redakciju, un paredzams, ka jau 12. oktobrī notiks balsojums par galaziņojuma apstiprināšanu. Lai galaziņojumu apstiprinātu, būs pilnīgi pietiekami, ja septiņi komisijas locekļi (no 12) balsos «par», pat tad, ja pārējie komisijas locekļi balsojumā nepiedalīsies.

Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK) šodien publicē galaziņojuma galīgo redakciju, kurā būs atspoguļotas pēdējās četrās komisijas sēdēs pieņemtās izmaiņas.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" ir neizpratnē par uzņēmumam piederošā, patlaban arestētā īpašumā kopējo vērtības apjomu. Tāpat saistībā ar arestēto īpašumu uzņēmumam ir aizdomas, ka Zolitūdes traģēdijas lietā vainīgais tiek meklēts juridisko personu vidū, sarunā ar aģentūru LETA norāda "Maxima Latvija" bijusī vadītāja Jeļena Kondrašova.

No šodiena par SIA "Maxima Latvija" vadītāju kļūst bijušais AS "Putnu fabrika Ķekava" un SIA "Lielzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Andris VIlcmeiers, aģentūru LETA informē "Maxima" pārstāvis Jānis Beseris.

Pagaidu memoriāls Zolitūdē tiks izveidots līdz 21. novembrim – traģēdijas otrajai gadadienai. Biedrība Zolitūde 21.11. šonedēļ izvēlējās vienu no četrām piedāvātajām pagaidu memoriāla skicēm – simbolisku gaismas stabu, kas teicas uz debesīm, ar izgaismotiem skaitļiem «21.11.2013».

Piemiņas vieta Zolitūdē, sagruvušā veikala Maxima vietā, top pamazām. Gar ielas malu ir iestādīti koki, būs arī puķes un soliņi. No autostāvvietas asfalta ar smilšu strūklu vēl jānotīra uz asfalta sazīmētie apzīmējumi, kas saskatāmi daļēji. Līdz 21. novembrim – traģēdijas otrajai gadadienai – pagaidu piemiņas vieta tiks iekārtota. Tāpēc cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem ir jāizvēlas tā Rīgas domes Īpašuma departamenta piedāvātā pagaidu memoriāla skice, kuru viņi uzskata par piemērotāko 54 upuru piemiņas iemūžināšanai, lai arī tikai pagaidu variantā.

Rīgas domes Īpašuma departaments ir sagatavojis četrus pagaidu memoriāla ideju skiču variantus un biedrībai "Zolitūde 21.11." būs nedēļa laika, lai izvērtētu, kurš variants varētu būt vispiemērotākais un kādus uzlabojumus būtu jāveic.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas, noraidījusi opozīcijā esošo komisijas locekļu ieceri atbildīgos par traģēdiju saukt vārdos. Savukārt komisijas priekšsēdētājs cenšas panākt, lai šī būtu pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras darbs nepazudīs vēstures mēslainē uzreiz pēc gala ziņojuma nolasīšanas.

28. augusts, pulksten 13 – šajā datumā un laikā Rīgas domes vadība un Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uz tikšanos aicinās ne tikai Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekus un cietušos, bet arī Zolitūdes iedzīvotājus un citus rīdziniekus, lai iepazīstinātu ar 2013. gada 21. novembra traģēdijas pagaidu piemiņas vietas izveides variantiem.

Rīgas dome plāno, ka šogad Zolitūdes traģēdijas vietā varētu izveidot pagaidu piemiņas vietu 54 cilvēkiem, kuri gāja bojā, sagrūstot veikalam Maxima. Kaut arī līdz augusta beigām pašvaldības Īpašuma departaments ir gatavs izstrādāt iespējamos piemiņas vietas variantus, otrs īpašuma līdzīpašnieks SIA Homburg Zolitude norāda, ka sarunas ar domi nemaz lāga neesot uzsāktas. Diemžēl sarunas buksē jau ilgāku laiku.

Pirms neilga laika portāls nra.lv saņēma sūdzību par to, ka lielveikalu tīklā „Maxima Latvija” esot nopērkami sapuvuši arbūzi, tāpat arī ar šādu informāciju dalās sociālā tīkla twitter lietotāji.

Sarunas par zemesgabalu Zolitūdes traģēdijas vietā ir izkustējušās no ilgstoša nulles punkta, jo abas zemesgabala īpašnieces Rīgā, Priedaines ielā 20 – SIA Homburg Zolitude un SIA Tineo – ir piekritušas izskatīt nekustamo īpašumu maiņas iespēju.

Pirmajā instancē beigusies tiesas sēde, kurā atzīts, ka sabrukušajā Zolitūdes veikalā Maxima netika ievērotas darba aizsardzības prasības. Saskaņā ar tiesas spriedumu liktenīgajā 21. novembra dienā 20 minūšu laikā sistēma ugunsgrēka trauksmi veikalā izziņoja 38 reizes. Trīsdesmit astoņas reizes! Un katru reizi sistēma tika manuāli pārstartēta, lai apklust.