Zolitūdes traģēdijas lietā 2015. gadā notikuši vairāki nozīmīgi notikumi, kas to izkustinājuši no nosacīta nulles punkta: gada beigās tiesā sāka skatīt traģēdijas krimināllietu, sagruvušā veikala Maxima vietā Priedaines ielā 20 tika uzstādīts piemiņas memoriāls bojāgājušajiem un pirmajā tiesu instancē pieņemts lēmums par labu diviem cietušajiem piedzīt 300 000 eiro.
Būtiski, ka šis ir pirmais spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā, jo dažādās tiesās Latvijā tiek skatītas vairāk nekā 10 civillietas un kopējā prasību summa pārsniedz 635 miljonus eiro. Svarīgi ir arī tas, ka divus gadus pēc 54 cilvēku bojāejas Zolitūdē ir uzsākta krimināllietas iztiesāšana, kas cietušajiem vieš vismaz cerību, ja ne pārliecību, ka traģēdijas vaininieki tiks sodīti. Pašlaik uz apsūdzēto sola sēž deviņi apsūdzētie – būvinženieris Ivars Sergets, būveksperts Andris Gulbis, arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, toreizējie Rīgas būvvaldes darbinieki būvinspektors Jānis Balodis, būvinspektoru nodaļas vadītāja Aija Meļņikova un būvvaldes Būvprojektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja Marika Treija, kā arī SIA Maxima Latvija darba aizsardzības vecākā speciāliste Inna Šuvajeva.
Latvijas vēsturē Zolitūdes traģēdijas pirmā tiesas sēde jāvērtē kā unikāla, jo tiesa notika ārpus ierastajām telpām – Ķīpsalas izstāžu hallē – un tajā piedalījās simtiem cilvēku, kopumā 416 sēdes dalībnieku. Būtu bijis naivi pirmajā sēdē sagaidīt notiesājošu spriedumu, tāpat kā pirmā uzvara civillietā par 300 000 eiro piedziņu no divām SIA – Maxima Latvija un Homburg Zolitude – par labu diviem traģēdijā cietušajiem vēl nenodrošina naudas summu šo personu bankas kontos, taču tas ir rezultāts divus gadus ilgam izmeklētāju, prokuroru un advokātu darbam.
Pilns spriedums civillietā būs pieejams 2016. gada 4. janvārī, to varēs pārsūdzēt, un, visticamāk, tas arī tiks darīts, tāpēc par pirmās uzvaras patiesajiem augļiem varēsim spriest pēc vairākiem mēnešiem, iespējams, gadiem. Kopumā Zolitūdes traģēdijas lietā pieteiktas kompensācijas 155 miljonu eiro apmērā, par cietušajiem atzīti 263 cilvēki. Prasības lielākoties vērstas pret SIA Maxima Latvija, Homburg Zolitude un SIA Tineo, taču prasības tiek uzturētas arī pret valsti, arhitektu biroju Kubs, sagruvušā lielveikala būvnieku SIA Re&Re, Rīgas domi un SIA HND Grupa.
Šogad Valsts policija izbeidza kriminālprocesu par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo vārdu publiskošanu, kurā tika vainots bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics, bet vēlāk viņš šajā lietā bija liecinieks. Skaļie pārmetumi M. Šicam beidzās ar čiku, jo netika konstatēts noziegums, taču troksnis bija liels, un M. Šicu pat atstādināja no amata.
Zolitūdē neilgi pirms traģēdijas atceres otrās gadadienas tika uzstādīts pagaidu piemiņas memoriāls. Šajā gadījumā var prognozēt, ka pagaidu piemiņas vieta nemainīgā izskatā atradīsies vairākus gadus, jo Rīgas dome vēl nevar vienoties ar SIA Homburg Zolitude, kam pieder daudzstāvu ēka Priedaines ielā 20. Pašvaldība uzskata, ka ēka jānojauc un pēc tam atbrīvotajā teritorijā jāizveido pastāvīga piemiņas vieta 54 veikalā Maxima nogalinātajiem cilvēkiem. Visu šo gadu SIA Homburg Zolitude stīvējas pretim ar saviem argumentiem. Tikmēr biedrība Zolitūde 21.11 šogad izdeva piemiņas grāmatu Atceries Zolitūdi – atmiņas par traģēdijas dienu, tajā cietušajiem un bojāgājušajiem un tiem, kuri glāba un palīdzēja.