Pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, veikalu tīkls jebkurā jaunbūvējamā, remontējamā vai rekonstruējamā objektā piesaista neatkarīgu speciālistu, kurš uzrauga, lai darbi notiktu atbilstoši augstākajiem standartiem.
Kāda jauna dāma sociālajos tīklos dalījusies ar nepatīkamu attēlu no kāda Rīgas lielveikala, kurā redzami patiešām ļoti nekvalitatīvi pārtikas produkti.
Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā "Maxima" signalizācija tika atslēgta 37 reizes, liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.
Pēc gandrīz gadu ilguša darba un par spīti dažādu sazvērestības teoriju vīšanai Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija otrdien apstiprināja gala ziņojumu, kurā vārdos nosauktas morālo un politisko atbildību nesošās amatpersonas. Tiesa, ziņojuma nolasīšanu vēl var torpedēt Vienotību pārstāvošais komisijas sekretārs Ints Dālderis.
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija otrdien apstiprināja galaziņojumu, minot tajā arī politiski un morāli atbildīgās personas.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā prokuratūra par cietušajiem atzinusi 263 personas, to skaitā arī juridiskās personas. Kopējais pieteiktais kompensāciju apjoms sasniedzis 155 miljonus eiro. Apdrošinātāji pirmo atlīdzības pieteikumu saņēma jau nākamā dienā pēc traģēdijas – brīdī, kad vēl turpinājās glābšanas darbi.
Rīt Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija plāno balsot par gala ziņojumu, kurā par nozīmīgāko jautājumu negaidīti kļuvis tas, vai ziņojumā nepieciešams morāli un politiski atbildīgo amatpersonu uzskaitījums. Šā jautājuma dēļ pastāv risks, ka gala ziņojums vispār netiks apstiprināts.
Reaģējot uz sūdzībām par pārkāpumiem pārtikas produktu tirdzniecībā, SIA "Maxima Latvija" vadībai jāpievērš lielāka uzmanība personāla apmācībai, sākot ar pārdevējiem un beidzot ar vadītājiem, kuriem savukārt būtu jāpaplašina amata pienākumi, tādējādi veidojot dubultu kvalitātes uzraudzības sistēmu, tikšanās laikā ar veikala vadību norādījis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš darbojas Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijā, sociālajos tīklos ir izplatījis aicinājumu nepiedalīties konkursā Maximālists, ko jauniešiem rīko uzņēmums Maxima.
Lai saistībā ar sūdzībām pārrunātu situāciju tirdzniecības tīkla "Maxima" veikalā Rīgā, Mūkusalas ielā 73, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinās uz tikšanos lielveikalu tīkla vadību, aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.
Pēc divu gadu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lieta beidzot tiek nodota tiesai. Apsūdzības izvirzītas deviņiem cilvēkiem, taču nevienam no viņiem nedraud cietumsods ilgāks par pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa teiktais, ka 54 cilvēku bojāeja nav nekas cits kā apzināta slepkavība, nav atradis dzirdīgas ausis un lieta kvalificēta kā nogalināšana aiz neuzmanības.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu tiesā sāks skatīt 8. decembrī – gandrīz divus gadus pēc 54 cilvēku bojāejas sagruvušā veikala Maxima drupās. Vēl tiesa nav sākusies, kur nu beigusies, bet kļūst zināmi arvien jauni fakti saistībā ar 2013. gada 21. novembrī notikušo traģēdiju.
Hamlets ir traģēdija. Maxima veikala sabrukšanu arī dēvē par traģēdiju. Taču tās novērtējumā, manuprāt, pastāv nopietnas «žanra problēmas». Sevišķi politiķu un birokrātu galā. Lai gan šajā gadījumā tieši viņu profesionālisms un godaprāts turpmākai (!) notikumu gaitai ir vissvarīgākie. Jo – tā tomēr bija īsta traģēdija. Proti: «īstā traģēdijā neiet bojā varonis – iet bojā koris» (J. Brodskis). Vai tad tie 54 cilvēki devās uz Maxima, lai «spēcīgā raksturu un kaislību sadursmē izpaustu personības konfliktu ar pasauli»? Viņi devās turp nopirkt dienišķo maizi. Tikai nopirkt dienišķo maizi. Bet – viņi gāja bojā cilvēku radītu iemeslu dēļ. Viņus noslepkavoja.
SIA "Maxima Latvija" atzīsta par cietušo kriminālprocesā par veikala "Maxima XX" sabrukšanu Zolitūdē, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Deviņus mēnešus ilgušais Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs draud izvērsties par kārtējo politisko farsu. Piemirstot par komisijas identificētajām nepilnībām normatīvajos aktos, politiķi pēkšņi koncentrējas uz šo – būt vai nebūt galaziņojumā politisko atbildību par traģēdiju nesošo vārdiem.