Tas ir tikai brīdinājums, kuru Latvijas valdībai izteicis Nīderlandes Investīciju fonds, kas pārstāv 800 privāto investoru pensionāru, – sūdzēt Latvijas valsti starptautiskā institūcijā. Pretim liktas 54 lielveikalā Maxima bojāgājušo cilvēku dzīvības un izveidotā pagaidu piemiņas un atmiņu vieta gan viņiem, gan viņu tuviniekiem, gan izdzīvojušajiem. Tātad – turpinās strīds par daudzdzīvokļu ēku Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20.
Mazumtirdzniecības uzņēmums "Maxima Latvija" pēc Zolitūdes traģēdijas veikala darbiniekiem izmaksāja no 400 līdz 700 eiro ikdienas izdevumu segšanai saistībā ar veikalā palikušajām personīgajām mantām - makiem, apģērbu, apaviem.
Kā vēsta informācija, atrodama sociālajā tīklā twitter, Liepājā esošajā lielveikalā “Maxima” esot ļoti lēti nopērkami sāļie cepumi, kuriem jau mēnesi beidzies derīguma termiņš.
Slepenā vienošanās starp "Maxima Latvia" un tās bijušo darbinieci, kura cieta Zolitūdes traģēdijā, ir pretlikumīga un pierāda uzņēmuma centienus "noslēpt pēdas" pēc traģiskā notikuma, aģentūrai LETA sacīja vairāku traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems.
SIA "Maxima Latvia" apsardzes darbinieki tirdzniecības centra komercplatības nomnieka SIA "Optiluks" darbiniekus pirms traģēdijas mutiski informējuši, ka veikalā pārkarsis ugunsdrošības signalizācijas sensors, tādēļ biežie signalizācijas nostrādāšanas gadījumi uzskatāmi par viltus trauksmi, tiesā liecināja "Optiluks" pārstāvis Artūrs Ņukša.
Jumta nogruvums "Maxima" lielveikalā Zolitūdes traģēdijas dienā likās kā "bumbas sprādziens", tā traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā šodien liecināja viena no cietušajām.
Šodien pirms Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas pie Ķīpsalas izstāžu halles notiks protesta pikets, kurā piedalīsies traģēdijā bojā gājušo ģimenes locekļi un citi cietušie.
Vērīgi twitter lietotāji pamanījuši – kāda lielveikalu tīkla “MAXIMA” darbiniece, bez sirdsapziņas pārmetumiem ierausies produktu plauktā ar visiem apaviem.
SIA „Maxima Latvija” apelācijas kārtībā ir pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas apstākļus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums.