Zolitūdes traģēdijas pirmajā gadadienā cilvēki bija sašutuši par to, ka iespējamie vainīgie 54 cilvēku nāvē nav ne atrasti, ne nosaukti, ne tiesāti. Ir pienākusi traģēdijas otrā gadadiena. Zolitūdes lietā ir nosaukti aizdomās turamie, kā arī politiski un morāli atbildīgie. Zolitūdes traģēdijas krimināllietu sāks skatīt 8. decembrī. Vai tas ir atvieglojis cietušo un bojāgājušo tuvinieku sēru smagmi?
Savas sāpes, nepateiktos vārdus un arī atvadas no tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem daudzi izteikuši Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas grāmatā Atceries Zolitūdi. Grāmatā ir atdots parāds tiem varonīgajiem cilvēkiem, par kuriem daudzi nemaz neuzzināja un par kuriem daudz nerunāja – celtniekiem. Atsaucoties uz Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības Zolitūde 21.11. aicinājumu, Iekšlietu ministrija šogad pieņēma lēmumu apbalvot četrus celtniekus, kuri 2013. gada 21. novembrī brīvprātīgi glāba cilvēkus pirmajās minūtēs pēc veikala Maxima jumta nobrukuma. Boriss Gavrilovs, Sergejs Dormidonovs, Pāvels Rombovskis apbalvoti ar Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi Par pašaizliedzību, Dmitrijs Šandibins – ar Iekšlietu ministrijas Goda rakstu.
Ar biedrības atļauju publicējam fragmentus no atmiņām par 2013. gada 21. novembrī piedzīvoto. Lasot uzmetas zosāda. Tāpēc, ka tur visiem bija tikai viena dzīvība. Tāpēc, ka cilvēki sevi neiztēlo par varoņiem. Tāpēc, ka viņiem bija pašsaprotami palīdzēt, nevis glābt savu kailo dzīvību. Dmitrijs Šandibins atceras: «(..) devos pie galvenās ieejas un redzēju fasādes lauskas, bet pēc tam – to šausmīgo nogruvumu. Pamanīju savējos, cilvēkus piecus. Boriss Gavrilovs, Pāvels Rombovskis un Sergejs Dormidonovs arī jau bija tur, viņus uzreiz varēja pamanīt pēc celtnieku ķiverēm. (..) Strādājām ātri un, kā nu varējām, sadalījām spēkus: kāds cēla betona atlūzas, kāds atraka cilvēkus un izveda viņus uz ielas. Neatceros, cik laika pagāja, taču kādā brīdī piebrauca glābēji un izdzina mani – sak’, citādi pasludināsim par marodieri. (..) Tagad es saprotu glābējus, bet toreiz man likās, ka tas ir nepareizi – nelaist mūs tur, kur mēs vēl varētu kādu glābt.»
Boriss Gavrilovs stāsta: «Mēs skrējām pa betona lausku un zemes pilnās tirdzniecības zāles perimetru un kliedzām: «Vai ir kāds dzīvs?» Ja kāds atsaucās, sākām atrakt. Nekādu instrumentu mums līdzi nebija, steigā mēs tos vienkārši bijām aizmirsuši paņemt. Būtībā strādājām ar kailām rokām.
Kādā vietā no gruvešiem atraku bērnu (Kārli Kopštālu – red. piez.), kā par brīnumu, viņš gandrīz nemaz nebija cietis, nodevu viņu biedru rokās. Netālu no bērna piespiesta gulēja sieviete, kā vēlāk izrādījās, viņa māte (Aija Kopštāle – red. piez.). Mēs ar Pāvelu Rombovski viņu atrakām, viņa bija ievainota.» Grāmatā Aija un Kārlis veltījuši pateicības vārdus saviem glābējiem un mediķiem. Slimnīcā Kārlis uzzīmēja trīs zīmējumus. Nu tie ir grāmatā.
Padzirdot, ka grāmatai jānāk klajā, cilvēki jau šonedēļ neatlaidīgi taujā: kur to var nopirkt, kā to lai saņem? Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna LočmeleLuņova Neatkarīgajai saka: «Grāmata nebūs pārdošanā, mēs to dāvinām par ziedojumiem. Bojāgājušo ģimenes saņems pa eksemplāram, grāmatu uzdāvināsim tiem, kuriem biedrības vārdā sakām paldies.» Viņa uzsver, ka cietušajiem šī grāmata ir ļoti nozīmīga, bet sabiedrības reakciju grāmatas tapšanas laikā nevarēja paredzēt. Ne visi bojāgājušo tuvinieki tādu ideju atbalstījuši. Viņu emocijas un viedokļi tiek respektēti. R. LočmeleLuņova norāda, ka grāmatas īstie autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī traģēdijā cietušie – kopumā vairāk nekā 120 cilvēku. Šo cilvēku stāstītais un rakstītais tikpat kā nav rediģēts, lai saglabātu teksta unikalitāti un sirsnīgumu. Grāmatu par ziedojumiem varēs iegādāties sestdien, 21. novembrī, bet cilvēkiem un organizācijām, kas pirms diviem gadiem piedalījās cietušo glābšanā un palīdzēja cietušajiem pārvarēt traģēdijas sekas, grāmatu dāvās svinīgās prezentācijas laikā.
UZZIŅAI
Pasākumi 21. novembrī Rīgā
• No plkst. 10 līdz 16 Rātsnamā un no plkst. 16 līdz 20 Priedaines ielā 20 notiks piemiņas grāmatas Atceries Zolitūdi prezentācija. Abās vietās grāmatu krievu vai latviešu valodā būs iespējams saņemt par ziedojumiem.
• Plkst. 11.30 Rīgas domes sēžu zālē notiks grāmatas Atceries Zolitūdi svinīgā prezentācija.
• Plkst. 17 traģēdijas vietā Priedaines ielā 20 sāksies pareizticīgo dievkalpojums.
• Plkst. 17.44 traģēdijas vietā Zolitūdē notiks pagaidu memoriāla atklāšana. Pasākumu translēs Latvijas Televīzija un Latvijas Radio.