Šodien pirms Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas pie Ķīpsalas izstāžu halles notiks protesta pikets, kurā piedalīsies traģēdijā bojā gājušo ģimenes locekļi un citi cietušie.
Kā aģentūru LETA informēja biedrības "Zolitūde 21.11." pilnvarotā pārstāve Regīna Ločmele-Luņova, saskaņā ar pagājušajā nedēļā izplatītajām ziņām process varētu būt "norauts", jo vismaz viena no apsūdzētām personām varētu neierasties uz tiesas sēdi, baidoties par savu dzīvi.
Viņa skaidro, ka cietušie arī uzzināja, ka pastāv iespēja, ka turpmākās tiesas sēdes varētu tikt pasludinātas par slēgtām, un sabiedrības iespējas sekot līdzi procesam būs ierobežotas līdz maksimāli iespējamam minimumam. Vienlaicīgi cietušo pārstāvim juristam Armandam Smanam tiesa liedza iepazīties ar vienas apsūdzētās iesniegto procesuālās aizsardzības lūgumu, un tādēļ cietušo pārstāvjiem kopumā ir apgrūtināta iespēja sagatavot argumentāciju rītdienas tiesas sēdei.
Lai izteiktu savu sašutumu saistībā ar šādām tiesas norises "prognozēm", 1.martā pirms tiesas sēdes - no plkst.9.15 līdz plkst.9.45 - blakus Ķīpsalas izstāžu zālei notiks protesta pikets, kurā piedalīsies bojāgājušo ģimenes locekļi un citi cietušie. Piketa pamatlozungi būs "Tiesai jāpaliek atklātai!", "Prasām taisnīgu tiesu, nevis cirku!", "Nē procesa novilcināšanai!".
Gatavojoties tiesas aktīvās fāzes atsākšanai, biedrības pilnsapulcē ar vienbalsīgu atbalstu tika pieņemts lēmums atteikties no procesa tulkošanas krievu valodā. Šī lēmuma mērķis bija izdarīt visu iespējamo, lai Zolitūdes krimināllieta tiktu izskatīta pēc iespējas ātrākos termiņos. Biedrība pati organizēs nepieciešamo procesa izskaidrošanu tiem cietušajiem, kuriem ir problēmas ar valsts valodas zināšanām. Attiecīgais lūgums par atteikšanos no tulkojuma jau ir paziņots tiesai ar cietušo pārstāvju palīdzību.
Kā ziņots, rīt plkst.10 Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa aizvadīs otro sēdi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Jau ziņots, ka pērn decembra sākumā notika pirmā tiesas sēde Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Pirmajā tiesas sēdē daudz laika aizņēma tulkošana no krievu valodas uz latviešu valodu, neizmantojot austiņas. Par šādu tulkošanas veidu kritiku izteica advokāts Artūrs Zvejsalnieks, paužot, ka viņam ir grūti runāt sadalīti, kad uzreiz tiek tulkots viņa teiktais, līdz ar to tiesai citādi būtu jāorganizē šis process.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.