SIA „Maxima Latvija” apelācijas kārtībā ir pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas apstākļus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums.
Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:
1) Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos
Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – „Maxima Latvija”, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.
2) Ignorēti būtiski lietas apstākļi un pierādījumi
Gatavojot spriedumu, tiesa ir ignorējusi lietā esošos materiālus, ar kuriem pierādīts, ka ugunsdrošības signalizācijas nostrāde konkrētajā dienā nebija saistīta ar vēlāk notikušo ēkas jumta sabrukumu. To pierāda gan konkrētās ugunsdrošības signalizācijas tehniskā speciālista sniegtās liecības, kurš traģēdijas dienā ieradās apsekot signalizāciju, gan sagatavotā neatkarīgā ekspertīze, gan arī fakts, ka konkrētā ugunsdrošības signalizācija bija paredzēta tikai un vienīgi, lai identificētu iespējamo ugunsgrēku, nevis ēkas iespējamo sabrukšanu. Ugunsgrēka ēkā nebija. Tādejādi tiesa ir pieņēmusi spriedumu, nosakot „Maxima Latvija” atbildību, pat neskatoties uz to, ka nepastāvēja cēloniskais sakars starp ugunsdrošības signalizācijas nostrādi un vēlāko ēkas sabrukšanu.
3) Tiek pārmesta neesoša normatīvā akta neievērošana
Atbilstoši vispārpieņemtajai tiesu praksei, personas atbildība iestājas tikai tad, ja tiek pārkāpts kāds konkrēts normatīvais akts, taču no Rīgas apgabaltiesas sprieduma izriet, ka ikviens var tikt sodīts par neeksistējoša likuma pārkāpumu. Ar tiesas spriedumu „Maxima Latvija” ir atzīta par atbildīgu, pat neskatoties uz to, ka laikā, kad notika Zolitūdes traģēdija, neviens normatīvais akts neparedzēja, ka, nostrādājot viltus trauksmei, būtu jāorganizē veikala apmeklētāju evakuācija. To publiski ir apstiprinājis gan Ģenerālprokurors, gan Tiesībsargs, gan Zolitūdes parlamentārā izmeklēšanas komisija, gan Valsts policijas priekšnieka vietnieks, gan arī VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks. Būtisks ir arī fakts, ka norma, kas noteiktu pienākumu evakuēt veikala apmeklētājus viltus trauksmes gadījumā nav pieņemta vēl joprojām – vairāk nekā divus gadus pēc traģēdijas.
Ja Rīgas apgabaltiesas spriedums paliktu spēkā, tad Latvijas tiesību sistēmā būtu nodibināta jauna un biedējoša realitāte – turpmāk personas atbildība varēs iestāties pat tajos gadījumos, kad likums nebūs pārkāpts vai konkrētas likuma normas nemaz nebūs.
Visbeidzot, lietas absurdumu apliecina arī fakts, ka pats prasības iesniedzējs procesa vidū negaidīti atsauca visas prasības pret projektētājiem, būvniekiem un citiem, kuri bija tieši iesaistīti ēkas būvniecībā. Tas liek uzdot jautājumu par prasītāju patiesajiem nolūkiem.
Uzziņai:
Par trauksmes signalizācijas atskanēšanu 21.11.2013.
Atskanot signalizācijai plkst.16.21, apsardzes darbinieki konstatēja, ka ēkā nav ugunsgrēka draudu. Konstatējot viltus trauksmi, atbilstoši noteiktajai kārtībai, apsardzes darbinieki nekavējoties sazinājās ar ugunsdrošības signalizācijas apkalpojušā uzņēmuma SIA „Vesmann” pārstāvi, kurš, operatīvi ierodoties, arī apstiprināja, ka ir nostrādājusi viltus trauksme Ierodieties notikuma vietā, „Vesmann” darbinieks apturēja viltus trauksmes izziņošanu ēkā aptuveni plkst.17.05, izolējot tikai un vienīgi konkrēto zonu pagrabstāvā, kur secīgi veica arī pārbaudi. Attiecīgi signalizācijas sistēma pagrabstāvā un veikala telpās bija darba kārtībā un darbojās atbilstoši funkcijām. Savukārt veikals turpināja darbu normālā režīmā līdz pēkšņajam jumta iegruvumam, kas notika aptuveni plkst. 17.44.
Par sniegto palīdzību
Traģēdijā cietušo atbalstam SIA „Maxima Latvija” novirzījusi vairāk nekā 2,1 miljonus eiro. No tiem vairāk nekā 1,8 miljoni eiro novirzīti bērniem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Tāpat aptuveni 115 tūkstoši eiro ir ieguldīti cietušo veselības uzlabošanā un rehabilitācijā, savukārt vairāk nekā 235 tūkstoši eiro izmaksāti vienreizējos pabalstos bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem.