Zolitūdes traģēdijas lietā tiesāsies par simtiem miljonu eiro

© F64

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanu plānots sākt 8. decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Lietas izskatīšana pirmajā instancē varētu ilgt aptuveni gadu, bet šobrīd ir ļoti grūti pat prognozēt, kad tiesvedībai varēs pielikt punktu, nosaukt vainīgos un uzzināt viņiem piespriesto sodu. Kāda ir šīs krimināllietas līdzšinējā bilance?

Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir pārsniedzis 155 miljonus eiro. Par cietušajiem atzītas ne tikai fiziskas personas, bet arī juridiskas. Piemēram, uzņēmums Maxima Latvija. Neatkarīgā vakar rakstīja, ka uzņēmumam veikala sagrūšanas rezultātā radīti 1,7 miljonu eiro lieli zaudējumi. Uz 4,4 miljonu eiro lielu kompensāciju par sabrukušo ēku cer arī Maxima Latvija īpašniekiem piederošā SIA Tineo, kas traģēdijas brīdī bija tirdzniecības ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs. Cietušā statuss piemērots arī SIA Narvesen Baltija. Uzņēmuma veikals nomāja telpas Tineo piederošajā tirdzniecības centrā.

Apsūdzības pašlaik uzrādītas uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam un būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam. Abiem kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība un aizliegums tikties ar noteiktiem cilvēkiem. Uz apsūdzēto sola jāsēžas arī sabrukušā lielveikala Maxima ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim (drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā), būvprojekta vadītājam Andrim Kalinkam (piemērots mantas arests) un Maxima būvinženierim Ivaram Sergetam (noteikts drošības līdzeklis – policijas uzraudzība). Šīm piecām personām uzrādīta arī apsūdzība par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Vēl apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas, uzrādītas toreizējiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – ekspertei Marikai Treijai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai.

Traģēdijas izmeklēšanas laikā par dokumentu viltošanu ar 1920 eiro jeb sešām minimālajām mēnešalgām ticis sodīts vairs neeksistējoša uzņēmuma SIA Monce īpašnieks un valdes loceklis Viktors Ivanovs. Šī SIA, kas veica metālkonstrukciju montāžu, bija apakšapakšuzņēmējs Zolitūdes objektā. Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības ir saukusi arī SIA Maxima Latvija darbinieci Innu Šuvajevu par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus.

Krimināllietā process sākts pret piecām juridiskām personām, un trim no tām – Maxima Latvija, arhitektu firmai Kubs un HND grupa – arestēti īpašumi. Maxima Latvija arests uzlikts vairāk nekā 40 īpašumiem, kuru tirgus vērtība varētu sasniegt 80 miljonus eiro. Tas šajā lietā ir vislielākais nodrošinājuma apmērs, pat ja rēķinātu tikai pēc zemesgrāmatu datiem, kur īpašumu vērtība noteikta uz pusi zemāka. Arhitektu firmai Kubs arestētas mašīnas un viens motocikls. Jāatgādina, ka neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas Kubs pārreģistrēja uz citas firmas vārda četrus luksusa auto, bet, kad šī shēma atklājās, atreģistrēja tos atpakaļ. Savukārt I. Sergeta pārstāvētā firma HND grupa bijusi vistrūcīgākā – tās kontos bijis iespējams arestēt dažus tūkstošus eiro. Manta netika arestēta SIA CMConsulting, kas nolīga M. Draudiņu, kā arī ģenerāluzņēmējam Re&Re.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju vairāki cietušie civilprocesuālā kārtībā ir vērsušies pret uzņēmumiem Maxima Latvija, Re&Re, Tineo, Homburg Zolitude (sagruvušās veikala ēkas projekta pasūtītājs un līdzīpašnieks), Kubs, CMConsulting, HND grupa, kā arī pret Rīgas pilsētas pašvaldību. Cietušie uzskata, ka šie atbildētāji, pret kuriem celta prasība, pieļāvuši prettiesisku bezdarbību, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām. Viņi vēlas piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu.



Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais