Zolitūdes traģēdija: apsūdzētie ir, atbildīgos meklē

© NRA

Pēc gandrīz gadu ilguša darba un par spīti dažādu sazvērestības teoriju vīšanai Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija otrdien apstiprināja gala ziņojumu, kurā vārdos nosauktas morālo un politisko atbildību nesošās amatpersonas. Tiesa, ziņojuma nolasīšanu vēl var torpedēt Vienotību pārstāvošais komisijas sekretārs Ints Dālderis.

Vienotībai un Saskaņai principiālajā balsojumā par amatpersonu neiekļaušanu gala ziņojumā šo Inta Dāldera priekšlikumu, protams, atbalstīja Saskaņas un Vienotības deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Juris Vectirāns.

Viņa frakcijas biedrs Kārlis Seržants līdz ar No sirds Latvijai, Latvijas Reģionu apvienību un Nacionālo apvienību pārstāvošais Kārlis Krēsliņš atbildīgo uzvārdus tomēr vēlējās gala ziņojumā redzēt. Līdz ar to, balsīm sadaloties seši pret pieci (Nacionālās apvienības Inguna Rībena šajā balsojumā nepiedalījās), atbildīgo uzvārdi gala ziņojumā tika saglabāti.

Atbildīgo saraksts nepilnīgs

Kā politiski un morāli atbildīgas amatpersonas gala ziņojumā minētas: toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (Vienotība) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (Vienotība) un Juris Pūce (Latvijas attīstībai), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

J. Vectirāns Neatkarīgajai skaidroja, ka nav vēlējies tikai dažu uzvārdu iekļaušanu ziņojumā, jo tajā vajadzējis atrasties vismaz piecdesmit, un šādu pozīciju viņš ieturējis visu komisijas darbības laiku.

Savukārt K. Seržants, kurš līdz šim neatbalstīja uzvārdu iekļaušanu, to tomēr atbalstījis, jo saskaņā ar I. Dāldera priekšlikumu no gala ziņojuma tiktu dzēsta rindkopa, kurā paskaidrots – traģēdiju netieši veicinājusi Valsts būvinspekcijas likvidēšana. Šī nianse viņam šķitusi būtiska. Tiesa, viņš uzskata, ka gala ziņojumā varētu nebūt iekļauts V. Dombrovskis, bet viņa vietā vajadzētu būt Vjačeslavam Dombrovskim (Reformu partija, bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs).

Savukārt I. Rībena uzskatīja, ka Saeima, veidojot izmeklēšanas komisiju, nav devusi tai mandātu nosaukt vainīgos vai atbildīgos 54 cilvēku dzīvības paņēmušajā traģēdijā, tāpēc viņa par I. Dāldera priekšlikumu nebalsoja vispār.

Izšķirsies ziņojuma liktenis

Tomēr gala ziņojumu ar visiem vainīgajiem viņa atbalstīja. Tāpat rīkojās arī I. Dāldera priekšlikumu neatbalstījušais J. Vectirāns, opozīcijā atstājot vien Vienotības Alekseju Loskutovu un I. Dālderi, kā arī Saskaņas Zentu Tretjaku un Igoru Zujevu. Pēdējie divi gan balsojumā atturējās, kas pēc būtības uzskatāms kā balsojums «pret».

Saskaņā ar spēkā esošo parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbību reglamentējošo likumu tagad gala ziņojums pirms tā nolasīšanas Saeimas sēdē jāparaksta komisijas priekšsēdētājam Ringoldam Balodim un sekretāram I. Dālderim. Taču viņš pēc komisijas sēdes paziņoja, ka gala ziņojumu neparakstīs. Tādējādi tā nolasīšana Saeimā varētu tikt apgrūtināta.

Šķērsli apies

Pats I. Dālderis skaidro, ka līdz ar atbildīgo uzvārdu iekļaušanu ziņojumā tas zaudējis savu jēgu, jo kļuvis par politiskās izrēķināšanās instrumentu. «Ne jau politiķi ir tie, kam jāvērtē citu politiķu atbildība,» uzskata I. Dālderis.

Komisijas priekšsēdētājs gan neuzskata, ka viņa sekretāra nodoms varētu kavēt ziņojuma nolasīšanu Saeimā, tā turpmāko izskatīšanu atbildīgajās Saeimas komisijās un ziņojumā pieminētajās ministrijās.

R. Balodis atgādina, ka komisija vēl būs lemttiesīga vairāk nekā nedēļu un gadījumā, ja I. Dālderis tiešām iespītējas, tā varētu pārvēlēt komisijas sekretāru. Viņš gan pieļauj, ka Vienotība varētu mēģināt noraut kvorumu Saeimas sēdei, kurā plānots nolasīt ziņojumu. Šādā gadījumā sēde nenotiktu un ziņojums paliktu skaļi nenolasīts un neapspriests uz nenoteiktu laiku.



Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais