Latvijas Televīzijas (LTV) konkursam uz LTV Ziņu dienesta direktora amatu pieteikušies 11 kandidāti, informēja LTV pašreklāmas redaktore Laura Brokāne.
Pretendentu vārdus viņa neatklāja, vien norādīja, ka konkurss notiks divās atlases kārtās.
Nacionālā radio un televīzijas padome (NEPLP) š.g. 2.aprīļa sēdē ir apstiprinājusi uzdevumus Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajai valdei, tai jāpalielina skatītāju auditorija, kā arī ziņu un informatīvo raidījumu apjoms.
Labais jāpadara par populāru un populārais – par labu. Šai britu raidorganizācijas BBC mantrai tuvināt Latvijas Televīziju solās tās jaunais vadītājs Ivars Belte.
Par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju iecelts Ivars Belte, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainars Dimants.
Neērto jautājumu par Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja amata kandidāta Rolanda Tjarves reputāciju Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NEPLP atlikusi uz pēdējo konkursa dienu, kad arī kļūs zināms LTV jaunās valdes sastāvs, – 7. martu.
Krietnu riekšavu šaubu jautājumā par bijušā un atkal iespējamā Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Rolanda Tjarves reputāciju piebēris maksātnespējas administrators Māris Sprūds.
Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS), kas ir mediju darbinieku arodorganizācija, aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) pārtraukt konkursu, kurā izvēlēs jauno Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju un divus valdes locekļus, informēja LŽS valdes priekšsēdētājs Juris Paiders.
Uzskatot, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par varītēm cenšas iebīdīt Latvijas Televīzijas vadībā valdošajai koalīcijai draudzīgus personāžus, nu jau trīs pirmajā kārtā atsijāti pretendenti pošas apturēt konkursu.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apsolījusi pirmdien beidzot darīt zināmus deviņu cilvēku vārdus, kuri tās ieskatā ir cienīgi pretendēt uz trim Latvijas televīzijā vakantajiem valdes locekļu amatiem.
Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR), kas tiek finansēti no politiķu ik gadu apstiprināta valsts budžeta, allaž bijis politisko interešu objekts. Pastarpinātā saikne ar tiem ir Saeimas ievēlēta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Aizgājušas ētera personības, morāli novecojušas algas un iekārtas, vājš saturs un milzīga auksta māja – tik smagā stāvoklī Latvijas Televīzija tuvojas savai 60 gadu jubilejai.
Šodien, 28.janvārī, noslēdzās pieteikšanās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajam konkursam, kurā tiks izraudzīti trīs Latvijas Televīzijas (LTV) jaunās valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu attīstības jautājumos, kā arī valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Kā informē Sanita Blomniece, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Informācijas centra vadītāja,konkursam uz visiem trim amatiem pieteikušies 45 kandidāti.
«2013. gada 31. decembra TV šovu jāsāk veidot jau šodien,» ir pārliecināts Ojārs Rubenis, bijušais LTV raidījuma Labvakar vadītājs un veidotājs, tagad – Nacionālā teātra direktors, «un janvāra sākumā nebija nekādas jēgas braukt virsū Svetlanai Rudzītei, kam divu mēnešu laikā nenormālā steigā vajadzēja sadiegt Vecgada raidījumu.»
Pēdējā laikā publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu un raidījumu satura jautājumiem. Tie svārstās robežās no LTV neitralitātes apšaubīšanas eiro ieviešanas procesā līdz pat uzskatam, ka LTV pietiekami neatspoguļo tradicionālās ģimenes vērtības un tādus pasākumus kā pērn notikušo "lāpu gājienu". Tāpat publiskajā diskusijā ārpus konteksta un neveiksmīgā veidā tiek aplūkota no Zviedrijas pārņemtā ideja ieviest "galvu skaitīšanu" jeb dažādu sabiedrības grupu līdzvērtīgu pārstāvniecību televīzijas raidījumos.
Latvijas Televīzijas (LTV) Redaktoru padome ir izvērtējusi 2012.gada 31.janvāra Vecgada programmu "Lai dzīvojam, lai svinam! Blaumaņa gadumijas mistērija", tās saturisko īstenojumu un audiovizuālo koncepciju atzīstot par nepilnīgu. Vienlaikus atzīts, ka raidījuma pašreklāmas kampaņa bija veiksmīga un reitings (to noskatījās 159 tūkstoši cilvēku, TNS Latvia dati) tika sasniegts atbilstoši plānotajam.
Dažas dienas pirms sākotnēji noteiktā termiņa beigām uz Latvijas Televīzijas vadīšanu pieteicies viens vienīgs cilvēks. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) termiņu pagarinājusi līdz 28. janvārim, cerot uz trim vakantajiem LTV valdes locekļu amatiem savākt vismaz deviņus kandidātus.
Jaunā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) koncepcija nozares ekspertos optimismu nevieš – ne tikai tur minēto milzīgo summu, bet arī kopējās nekonkrētības dēļ.
Nule izstrādātā jaunā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) koncepcija paredz apvienot Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un interneta platformas. Ja tas tiks īstenots, tad tuvāko piecu gadu laikā valstij nāksies krietni tērēties – lēš, ka gan LSM uzturēšana, gan kapitālieguldījumi tajā kopumā prasīs ap 140 miljoniem latu.
Latvijas Televīziju pagājušajā gadā ir pametušas vairākas spēcīgas ētera personības, nule atlūgumu iesniegusi arī diktore Ilva Liepiņa. LTV vajā arī citas ķibeles – rīcībspējīgas vadības faktiski nav, Jaungada balagāns bija dārgi izmaksājusi izgāšanās.