LIZDA

Gandrīz ikvienam cilvēkam, kurš ir apmeklējis bērnudārzu, ir saglabājušās atmiņas par auklīti kā pirmo cilvēku, kurš iemācīja turēt rokā karoti, pašam apģērbties, pareizi mazgāt rokas vai paveikt kādu citu pašaprūpes darbiņu, pasniedza pusdienu zupas šķīvi, diendusā palasīja pasaku vai vienkārši noglāstīja galvu un samīļoja. Latvijas bērnudārzos pirmsskolas skolotāju palīgu joprojām trūkst, un tam ir savi iemesli. Bet ir cerība, ka situācija var mainīties. Par to sīkāk šajā “Neatkarīgās” rakstā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, TV24 komentējot Valsts kontroles revīzijā atklātās nepilnības pamatizglītībā, sacīja, ka LIZDA jau tad, kad Latvijā sāka strādāt pie jaunās izglītības reformas un standarta “Skola 2030”, norādījusi uz riska zonām.

Apvainojumi, agresijas uzliesmojumi un dažreiz pat fiziska vardarbība - skolotāji Latvijā pēdējā laikā arvien biežāk saskaras ar šādu uzvedību no skolēnu un arī viņu vecāku puses, stāsta izglītības iestāžu pārstāvji, raksta “lrt.lt”.

Šogad pieaudzis ziņojumu skaits par vardarbību pret pedagogiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vairākas reizes nedēļā saņem zvanus, e-pastus un īsziņas ar lūgumu palīdzēt situācijās, kad bērni ar uzvedības traucējumiem kļūst agresīvi, šādā veidā apdraudot pedagogus un klasesbiedrus. Tāpat arodbiedrība saņem arī ziņojumus par agresīviem vecākiem, noskaidroja 360TV Ziņas.

Lai gan veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, izglītības iestādēs pieaug vardarbība pret skolotājiem un darbiniekiem, bieži no skolēnu un viņu likumisko pārstāvju puses, brīdina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Lietuvā un Igaunijā pedagogi jau ir sasnieguši tādu algu līmeni, kādu mums sarunās sola tikai 2030. gadā, TV24  raidījumā “Preses klubs” pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu taupības nolūkos no nākamā gada septembra likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP).

Skaidrība par pedagogu darba samaksas kārtību nākamgad, tostarp par jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", jāpanāk līdz oktobra sākumam, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Jaunā mācību gada priekšvakarā nav atrisināti vairāki jautājumi - nav noteikts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un pieņemti lēmumi par birokrātiskā sloga mazināšanu un pedagogu profesionālās autonomijas stiprināšanu, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atkal apsver iespēju sūtīt bērnus 1. klasē no sešu, ne septiņu gadu vecuma, kā tas ir pašlaik. Ministrija rēķina, ka līdz ar agrāku skolas gaitu uzsākšanu varētu izdoties ietaupīt valsts budžeta naudu. Sešu gadu vecumā skolas gaitas sāk arī daudzviet citur Eiropā, kas ļauj skolu pabeigt 18, ne 19 gadu vecumā, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" apgalvoja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka šāds paziņojums no ministrijas ir nācis kā izmisums.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pērn no arodbiedrības saņēma 44 221 eiro, no kuriem 42 806 eiro veidoja atalgojums, bet pārējā summa norādīta kā citi ienākumi, liecina viņas amatpersonas deklarācija.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai likumprojektu par pedagogu iekļaušanu vienotajā valsts atlīdzības sistēmā no nākamā gada.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadība, valdes locekļi un eksperti pirmajā iepazīšanās vizītē tiekas ar jauniecelto izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) uzdevums nākamajam izglītības un zinātnes ministram turpināt jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu "ir ļoti skaļš uzdevums", jo vēl nav skaidrs par finansējumu reformai, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Biedrība Latvijas Sporta izglītības iestāžu "Direktoru padome" (LSIIDP), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" (LLPA), Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" un Biedrība "Reģionālo attīstības centru apvienība" (RACA) atkārtoti vērsusies pie valdības un parlamenta pārstāvjiem, atbildīgo ministriju vadības, norādot uz finansējuma nepietiekamību profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksas pieauguma un slodzes balansēšanas nodrošināšanai.

Pedagogiem bāzes mēnešalgas principu varētu piemērot no 2026.gada, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē šodien ar politiķiem spriedīs par iespējām turpināt pedagogu darba samaksas grafika izpildi, aģentūra LETA uzzināja arodbiedrībā.

Ja netiks rasts kompromiss jautājumā par pedagogu atalgojuma palielināšanu, protestiem varētu mobilizēt arī pedagogu ģimenes locekļus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vairāk nekā puse izglītības iestāžu vadītāju pēdējā gada laikā vairākkārt apsvēruši iespēju mainīt nodarbošanos, savukārt 20% vadītāju gada laikā šādu soli ir apsvēruši vismaz vienu reizi, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aptauja par atbalstu izglītības iestāžu vadītājiem, kas trešdien tika prezentēta LIZDA padomes sēdē.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.