Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) uzdevums nākamajam izglītības un zinātnes ministram turpināt jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu "ir ļoti skaļš uzdevums", jo vēl nav skaidrs par finansējumu reformai, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
"Es domāju, tam nākamajam ministram jau ir stipri jāpārdomā, vai pārņemt šādu uzstādījumu. Kurš gribēs pārņemt šo stafeti, zinot, ka tam nav naudas?" retoriski vaicāja arodbiedrības vadītāja.
Vanaga uzskata, ka reforma ir pieļaujama tikai tad, ja tam ir atbilstošs finansējums. Uz to iepriekš vairākkārt norādīja nozares pārstāvji, tai skaitā pašvaldības.
Ja tomēr tiks nolemts modeli ieviest pakāpeniski, kā to piedāvāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), būtu jāizvēlas konkrēta aktivitāte, ko īstenot visās pašvaldībās, piemēram, par atbalsta personāla nodrošināšanu, piedāvā arodbiedrība. Vienlaikus tā iebilst pret reformas ieviešanu pakāpeniski, "pretnostatot kādas pašvaldības vai klašu posmus".
"Mēs nekādā gadījumā nepiekritīsim, ka reformu uzsāks un pēc tam - kā nu sanāks. Nozares bijušas pārāk daudz reformas bez atbilstoša resursa," sacīja Vanaga, "ilgstoši reformas tiek iznestas uz skolotāju un pašvaldību pleciem, kas iedragā prestižu, skolotāju pieejamību."
Pedagogu arodbiedrība premjeres lēmumu par izglītības un zinātnes ministra nomaiņu vērtē kā pamatotu, kā arī piekrīt kritikai par dialoga trūkumu ar nozari.
"Tas tikai palielina plaisu, ka tev ir nemitīgi jāseko, jāskatās uz pirkstiem ministrijas politiskajai vadībai un tām reformām, kas atkal tiek pieteiktas," sacīja Vanaga. Viņu tāpat neapmierina, ka sadarbība nebalstījās uz labas pārvaldības un caurskatāmības principiem.
LIZDA no jaunā izglītības un zinātnes ministra sagaida profesionālu un cieņpilnu sadarbību, kurā tiek sadzirdētas nozares vajadzības, panākta vienošanās par kopīgām prioritātēm un skaidri noteikts to īstenošanas grafiks. Vienlaikus būtiska ir konsekventa vienošanās izpilde, norādīja Vanaga, piebilstot, ka tas pietrūka līdzšinējai izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV).
Arodbiedrība aicina izveidot stabilu sadarbības formātu, kur "pie viena galda" būtu nozares vadošās organizācijas, tai skaitā LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
"Tad tā reformu īstenošana būtu ar citu jaudu un citā kvalitātē," sprieda Vanaga.
Kā vēstīts, Siliņa, "restartējot" savas valdības darbu, nolēmusi nomainīt un pieprasījusi Čakšas, satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) un labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) atkāpšanos.
Siliņa ir aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus. Viņa arī norādīja, ka ar ministru nominēšanu kavēties nevar un jauni ministri amatos būtu jāapstiprina jau nākamajā Saeimas sēdē.
Siliņa preses konferencē sacīja, ka izglītības joma ir grūta, un jāspēj panākt dialogs ar nozari, kas, viņas vērtējumā, "pēdējā laikā nebija tik raits". "Ar nozari būs jāstrādā, vienmēr būs saspīlējumi, bet ir jāmeklē risinājumi," par Čakšu teica Siliņa. Čakša kritikai par dialoga trūkumu ar nozari nepiekrīt, izriet no politiķes ieraksta sociālajos tīklos.
Uz aģentūras LETA jautājumu, kā vērtē savu darbu izglītības un zinātnes ministres amatā, Čakša sacīja, ka "strādājusi pēc vislabākās sirdsapziņas, it īpaši zinot, cik lēni šajā nozarē var parādīties efekts un sasniegts rezultāts".
"Varu citēt savu kolēģi, kurš man šodien teica - ir sanācis iekustināt dziļākos tauku slāņus, kas līdz šim nevienam izglītības nozarē nav izdevies," izteicās Čakša.
Čakša piekrīt, ka ne vienmēr dialogs ar nozares pārstāvjiem bijis viegls, vienlaikus, pēc viņas sacītā, "vienmēr kopīgi atrasti labi risinājumi" gan jautājumā par pedagogu darba algas grafiku, gan jauno finansēšanas modeli.
Vienlaikus Čakša novērtē premjeres apņemšanos turpināt jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanu no 1.septembra. Viņa pati modeļa ieviešanai līdzi sekošot kā "Jaunās vienotības" valdes locekle un Saeimas deputāte, līdz ar to noprotams, ka domstarpības nav tik lielas, lai Čakša pamestu partiju.
Čakša izglītības un zinātnes ministres amatu ieņēma divreiz, tai skaitā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā no 2022.gada decembra līdz 2023.gada augustam.
Esot ministres amatā, politiķe vairākkārt nonāca domstarpībās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas prasīja Čakšas demisiju un vāca parakstus par neuzticības izteikšanu. Pati Čakša toreiz neplānoja atkāpties no amata, jo nesaskatīja tam pamatu.