Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, TV24 komentējot Valsts kontroles revīzijā atklātās nepilnības pamatizglītībā, sacīja, ka LIZDA jau tad, kad Latvijā sāka strādāt pie jaunās izglītības reformas un standarta “Skola 2030”, norādījusi uz riska zonām.
Pārskatīt mācību saturu un veidot sasaisti starp mācību priekšmetiem ir labi, uzskata I. Vanaga, bet “mēs jau toreiz teicām - kā jūs varat īstenot tādu reformu, ja nav pietiekami un atbilstoši mācību līdzekļi, kas ir bāzes resurss gan skolēnam, gan skolotājam”, norādīja LIZDA vadītāja. I. Vanagai nav skaidrs, kā to var īstenot, jo tas prasa individualizētu pieeju, skolotājam viņa darba slodzē tam nav laika, un par to, lai būtu sabalansēta slodze, savulaik skolotāji gājuši ielās.
“Mēs jau tad teicām, bet kā mūs lamāja! Pat tās vecāku organizācijas, kas tur bija piesaistītas un bija ļoti draudzīgas ar ministriju, tā laika izglītības ministru. LIZDA un arī Latvijas Pašvaldību savienība tika kritizēta. Veci, stagnāti, sliktu vēl bērniem, un kā tik mūs tur nesaukāja. Un ko mēs šodien redzam? Kur mēs esam? Pat šodien nav visu vajadzīgo mācību līdzekļu,” sacīja I. Vanaga.
Arodbiedrības vadītāja ir neizpratnē - ja nav laika un mācību līdzekļu, turklāt daudzi skolotāji bija spiesti izstrādāt mācību līdzekļus, ziedojot tam savu laiku, paralēli tam visam vēl nāca iekļaujošas izglītības aktīvāka reforma, ja jau tā esi noslogots, un vēl jaunā vērtēšanas sistēma, birokrātiskais slogs, ko konstatēja Valsts kontrole, būtībā tie ir visi jautājumi, kurus LIZDA bija pieteikusi.
I, Vanaga nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka tagad nav jāmeklē vainīgie. LIZDA vadītāja uzskata, ka tie, kas tad tur sēdēja pie sarunu un reformu galda, lai tur nav šodien un nesataisa kārtējās “atrakcijas”. Tas, ko mēs redzam tagad, ir sekas nepārdomātai reformai bez resursa, un tā ir tā rūgtā patiesība, kam ir jābūt mācībai pie tālākām reformām, uzsvēra I. Vanaga.