"Iebiedēšana un vardarbība". Lietuvas medijs raksta par Latvijas skolās notiekošo

Apvainojumi, agresijas uzliesmojumi un dažreiz pat fiziska vardarbība - skolotāji Latvijā pēdējā laikā arvien biežāk saskaras ar šādu uzvedību no skolēnu un arī viņu vecāku puses, stāsta izglītības iestāžu pārstāvji, raksta “lrt.lt”.

Skolotāju arodbiedrība ir satraukta par šīs negatīvās parādības apmēriem, un fakts, ka pedagogi ir vērsušies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas ar aicinājumu apturēt vardarbību, tikai vēl vairāk uzsver problēmas nopietnību.

Iebiedēšana un vardarbība ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu daudziem Latvijas skolotājiem. Cieš arī skolu direktori - viņi piedzīvo agresiju ne tikai no skolēnu, bet arī vecāku puses.

"Kā tas var izpausties? Nu, piemēram, varbūt ne tieši sejā, bet, teiksim, lamājoties stundas laikā. Vai ļoti emocionāli agresijas uzliesmojumi. Ne obligāti fiziski. Mēs runājam par verbālu agresiju, lai gan gadās arī fiziska agresija,” skaidro Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka daži vecāki ir agresīvi un kliedz pat savu bērnu priekšā.

"Ir bijuši gadījumi, kad vecāki ir pacēluši roku pret skolotāju. Ir arī gadījumi, kad, kā zinām, bērnam netiek dotas nepieciešamās zāles, ko vecākiem vajadzētu dot. Tā nav bērna vaina - agresija uzliesmo, kad tā uzliesmo. Un skolotājiem tas ir jāpacieš. Bet kā pēc šādas situācijas var atrasties emocionāls spēks, lai turpinātu būt vienā klasē ar šo bērnu? Kā skolotāji var turpināt strādāt? Un viens no nesenākajiem gadījumiem - bērnam bija nazis, tika izsaukti ārsti, informēti vecāki. Ārsti nolēma bērnu vest uz slimnīcu," stāsta arodbiedrības vadītāja.

P. Pestovs norāda, ka šādās sarežģītās situācijās skolai trūkst līdzekļu un iespēju rīkoties: “Tieši par to mums vajadzētu diskutēt sabiedrībā, lai mēs varētu atrast noteiktus pasākumus un principus, darbības mehānismus.”

Ko darīt, ja bērnam rodas problēmas skolā un vecāki atsakās sadarboties ar skolu un citām iestādēm? Kā nodrošināt citu skolēnu un skolotāju drošību?

Skolotāju arodbiedrība uzsver, ka, neskatoties uz nesen pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuru mērķis ir izskaust emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs, atbildības robežas starp skolotājiem, vecākiem, pašvaldībām un valsts iestādēm joprojām ir neskaidras. Skolotāji bieži vien ir spiesti risināt sociālas problēmas, kas nav saistītas ar viņu darbspēju, saka I. Vanaga.

"Mēs ceram, ka tiks noteikta atbildīgā institūcija, jo tagad atbildīgi ir visi. Un visi viens otram uzgrūž birokrātisko atbildību. Kādam ir jāizmeklē, kā darbojas dažādas iestādes, un jāskatās, kas likumos ir jāmaina," viņa piebilst.

Arodbiedrība arī aicina palielināt vecāku atbildību un skaidrāk definēt viņu pienākumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Arodbiedrība izklāstīja savas bažas vēstulē, kas nosūtīta premjerministrei Evikai Siliņai, uz ko valdības vadītāja atbildēja:

"Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs kā sabiedrība nereaģētu vienaldzīgi uz vardarbību izglītības iestādēs, bet gan to izmeklētu un uzdrīkstētos ziņot un runāt par to. Tas ir iespējams tikai tad, ja zinām, ka pēc diskusijām tiks veikta izmeklēšana un tiks nodrošināta atbildība. Tāpēc es plānoju uzdot izglītības, sociālās nodrošināšanas un iekšlietu ministrijām sistemātiski un proaktīvi risināt vardarbības problēmu skolās - gan pret bērniem, gan pret pedagogiem," sacīja Siliņa.

Premjerministre arī sacīja, ka varētu tikt apsvērta iespēja paplašināt elektroniskās novērošanas piemērošanu skolās.