“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?
“Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju,” uzskata Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Runa ir par 2023. gadā sagatavoto un uz Ministru kabinetu virzīto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Situācija ar lauku skolām ir traģiska, un to veicina ministrija ar Andu Čakšu priekšgalā.
Latvijā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta ļoti apdomīgi, taču ir vairākas sistemātiskas problēmas, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Eiropas nauda, kas paredzēta izglītībai 2014.–2020. gada periodā, varētu aizplūst uz valsts ģimnāzijām un lielajām pašvaldībām. Daudzas mazākas mācību iestādes, visticamāk, paliks ar garu degunu, jo tajās nav pietiekams skolēnu skaits, ko paredz finansējuma piešķiršanas noteikumi, pieļauj Latvijas izglītības nozarē strādājošie.
Sākot no šā gada 1.septembra, pedagogiem mazajās lauku skolās, kurās izglītojamo skaits ir mazāks nekā 100 skolēni, tiks maksātas lielākas algas, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Arvien samazinoties bērnu skaitam un naudai, mazās skolas turpina cīņu par izdzīvošanu. Saspīlējums izveidojies starp Alsungas vidusskolu un Jūrkalnes pamatskolu.
Tieši mēnesi pēc zādzības, kad Krustpils pamatskolā gaišā dienas laikā tika nozagti vairāki projektori, portatīvais dators un citas mantas par apmēram 3000 latiem, Krustpils novada pašvaldības darbinieki atveduši uz skolu policijas atrasto un atgūto aparatūru.
"Gribas visu saturēt, lai bijusī skolas ēka neiet postā un lai cilvēkiem ir, ko darīt. Mērķis – nodrošināt pieeju visiem sabiedrības slāņiem," uzsver Preiļu novada Aizkalnes pagasta iedzīvotāja Janīna Beča, kura darbojas organizācijā Aizkalne, "mūsu pulciņš paplašinās, jo cilvēki grib un viņiem vajag redzēt un darīt arī kaut ko citu, ne tikai mājas darbus."
Vairākās pašvaldībās varētu nākties slēgt skolas mācību gada vidū, ja nākamā gada budžeta veidošanas procesā tām neizdosies atrast līdzekļus skolu uzturēšanai.
Ņemot vērā turpmāku pašvaldību budžetu samazināšanos, vairāku novadu vadītāji prognozē, ka nākamais skolu slēgšanas vilnis gaidāms jau janvārī, jo nebūs naudas, par ko nodrošināt izglītības iestāžu uzturēšanas uzdevumus.
Lauku pedagogi nav noticējuši Izglītības un zinātnes ministrijas apgalvojumiem, ka skolu slēgšana ir pašvaldību iekšējā lieta. Maza Rietumkurzemes miesta Ziru skolas bēru ceremonijā ministre Tatjana Koķe neklātienē piedalījās kā kaprace.
"Ziemā ir grūti, kad jābrien pa milzīgām kupenām, kuras ir līdz ceļiem. Samanta [sešus gadus veca draudzenīte] parasti brien pa manām pēdām un es skrienu pakaļ sunim – viņš pa priekšu. Man tumsā no rītiem nav bail – ceļu es apmēram zinu, arī, kur peļķes lielas. Es jau kopš bērnudārza braukāju," stāsta Neretas vidusskolas ceturtās klases skolniece Inga Berezovska.