"Gribas visu saturēt, lai bijusī skolas ēka neiet postā un lai cilvēkiem ir, ko darīt. Mērķis – nodrošināt pieeju visiem sabiedrības slāņiem," uzsver Preiļu novada Aizkalnes pagasta iedzīvotāja Janīna Beča, kura darbojas organizācijā Aizkalne, "mūsu pulciņš paplašinās, jo cilvēki grib un viņiem vajag redzēt un darīt arī kaut ko citu, ne tikai mājas darbus."
Šajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņojusi 24 skolu reorganizāciju un deviņu slēgšanu. Salīdzinājumam – pērn saskaņota 84 mācību iestāžu reorganizācija un 57 aizvēršana. "Šogad slēgto un reorganizēto skolu skaits ievērojami mazinājies, un līdzīga situācija prognozējama arī nākamgad," Neatkarīgajai uzsver IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa.
Dažādi rezultāti
Lielākā daļa Neatkarīgās aptaujāto pašvaldību gatavojas, plāno vai jau izmanto slēgto skolu ēkas, tomēr dažas bijušās mācību iestādes paliek tukšas. Neretas novada bijušās Zalves un Pilskalnes pamatskolas ēkas atstātas novārtā, jo tās neesot vajadzīgas. "Nav nepieciešamības! Bibliotēka atrodas citā ēkā, arī pasts ir citur. Esam piedāvājuši bijušo skolu nomāt vai pirkt, bet nevienu tas neinteresē," stāsta Neretas novada domes sekretāre Sandra Rusiņa.
Tomēr vairākums aptaujāto pašvaldību slēgto skolu ēkas jau sāk izmantot. Arī Preiļu novada Aizkalnē, kur skola pastāvēja 143 gadus. Pērn te mācījās 30 bērnu, bija 12 skolotāju un septiņi tehniskie darbinieki. Pašlaik bijušie Aizkalnes pamatskolas audzēkņi dodas uz Preiļu skolām, Pelēču pamatskolu un Rušonas pagasta pamatskolu – Preiļu novada dome nodrošina transportu.
Divi skolotāji strādā citās skolās, savukārt pārējie saņem bezdarbnieku pabalstu. Pagastā ir apmēram 720 iedzīvotāju. "Slānis, kuram nepieciešama sociālā palīdzība, kļūst arvien biezāks. Šeit pārsvarā paliek tikai pensionāri, jo jaunie aizbrauc," norāda Aizkalnes pagasta pārvaldes sekretāre Aina Kažemāka.
Plānu daudz
Aizkalnes pamatskolā nodarbības notika trīs ēkās, bet viena jau vairākus gadus stāv tukša sliktā stāvokļa dēļ, otrā ēkā notiek dažādi pagasta iedzīvotāju pasākumi. Pārmaiņas plānotas trešajā ēkā. Vienā no telpām kopš septembra strādā pasts, tam blakus plānots ierīkot visiem pieejamu atpūtas telpu. "Mums pensionāru biedrība vienmēr bijusi aktīva, tikai nekad nav bijis savas vietiņas, kur pulcēties," stāsta A. Kažemāka. Pirmajā stāvā plānots izveidot telpu semināriem un sapulcēm. Nevalstiskajai organizācijai Aizkalne, kas pastāv kopš 2005. gada, nebija telpu, kur darboties. "Pirms laika uzrakstījām projektu. Ir arī sapirktas šujmašīnas – lai nebūtu bezmērķīgi!" atklāj A. Kažemāka. Pašlaik viss ir tapšanas stadijā ar daudziem ideju aizmetņiem.
Bijušajā skolotāju istabā iecerēts izveidot skolas muzeju. No bijušās skolas bibliotēkas pieprasītākos izdevumus nesīs uz pagasta bibliotēku, šeit izveidojot arhīvu. Arī sporta laukumu pagasta ļaudis izmantojot – katru vasaru tur notiek sporta svētki. Lai visus plānus varētu realizēt, naudu paredzēts saņemt no Eiropas Savienības (ES), izstrādājot projektus, līdzfinansēt ir gatava Preiļu novada dome.
Muižas vietā pils
Šajā mācību gadā vairs nestrādā arī Rēzeknes novada Lūznavas pamatskola. Vienā no skolas ēkām pašlaik darbojas jaunsargi un ir atvēlēta telpa simtlatniekiem. Plānots izveidot arī jauniešu centru. Otrajā skolas ēkā, bijušajā muižas mājā, veikts remonts un izvietota pagasta bibliotēka. Aktīvi darbojas sieviešu klubiņš, kā arī liela telpa atvēlēta ticīgo vajadzībām. "Ēku kopumā plānots izveidot par tradīciju pili – kāzām un dažādiem pasākumiem. Galvenais akcents – Ceremoniju zāle," atklāj Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs. Finansējums muižas remontam iegūts no ES Lauku atbalsta programmas.
"Te nāku uz bibliotēku. Nevaru vien sagaidīt, kad viss būs izremontēts un notiks pasākumi un kāzas. Man prieks, ka te plāno visu izremontēt, jo cilvēkiem būs, kur aiziet," savās emocijās dalās Lūznavas iedzīvotāja Agita Bīriņa.