Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmijas daļējai atmaksai pieteikušies 2418 lauksaimnieki par kopējo summu 10,91 miljons eiro, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija.
Plānots atļaut bioloģiskajās saimniecībās mēslojumam izmantot putnu mēslus no putnkopības saimniecībām, kurās putni netiek turēti sprostos, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un Tiesību aktu portālā publiskotie grozījumi Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtībā.
Ungārijas valdība noteiks jaunus ierobežojumus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, lai aizsargātu valsts zemniekus no lētāku Ukrainas produktu izraisītām tirgus svārstībām, ceturtdien paziņoja Ungārijas zemkopības ministrs Ištvāns Naģs.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.
Divu mēnešu laikā kopš AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") apgrozāmo līdzekļu programmā lauksaimniekiem ieviesa samazināto fiksētā aizdevumu likmi 3,5% apjomā saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi par kopējo aizdevuma summu 40 miljoni eiro, un jau apstiprināti aizdevumu darījumu par vairāk nekā 24 miljoniem eiro, informēja "Altum" pārstāvji.
Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais 6,79 miljonu eiro atbalsts ir pozitīvs signāls nozarei, taču atbalsta apjoms ir kritiski nepietiekams krīzes mazināšanai, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, vēst nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.
Valdība otrdien apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz turpināt sniegt atbalstu primārajiem ražotājiem cūkkopības, mājputnu audzēšanas un segto platību dārzeņkopības nozarē, daļēji sedzot ražošanai nozīmīgo resursu izmaksu pieaugumu 2022.gada jūlija - oktobra periodā salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2021.gadā.
Novada dome Saulkrastu novadā noteikusi aizliegumu audzēt jebkādus ģenētiski modificētus kultūraugus, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
Nākamajā plānošanas periodā negatīvā ietekme uz vidi no lauksaimnieciskās darbības nemazināsies, pauž Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, komentējot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu.
Būtiski ierobežos liellopu pārvadāšanu – teliņus līdz mēneša vecumam vispār nedrīkstēs pārvadāt, pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt 2 stundas. Tātad kurzemnieki no Latgales un otrādi piena teliņus pārvadāt nevarēs. Aizliegs pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā. Tik emocionālu lēmumu pieņēmis EP balsojot par grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos. Šāds lēmums izsaucis milzīgu lauksaimnieku sašutumu visā Eiropā. Par to, kā tas ietekmēs mūsu lauksaimniekus, spriež nozares eksperti.
Laika apstākļu ietekmē, tostarp lielā karstuma dēļ šogad graudi ir sīki un nokults mazāks ražas apmērs, nekā cerēts, atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Zemnieku vidū ir satraukums, jo karstā laika ietekmē graudu raža samazinājusies par 15-20%, sacīja biedrības "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Latvijā lauksaimniecības uzņēmumos šobrīd ir gandrīz pusotrs tūkstotis vakanču, aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Ziemāju stāvoklis Latvijā kopumā vērtējams kā labs. Savukārt vasarāji rada bažas, jo ievērojamo nokrišņu dēļ valsts austrumos tos pilnā apmērā nav izdevies pat iesēt, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju veiktā ražas prognozēšana.
Nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizēja lauksaimniecības zemju vērtību Eiropas un Baltijas reģiona valstīs.
Latvijā lauku saimniecības kļūst lielākas, un to apsaimniekotā zemes platība palielinās, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem.
Iegūt īpašumā prāvu meža gabalu vai paplašināt lauku saimniecības zemes platību līdz Latvijas mērogā vērienīgiem apmēriem – šāda iespēja tagad pieejama lauku uzņēmējiem.