Līdz 17. oktobrim Saeimai būtu jātiek skaidrībā, kas tālāk notiks ar Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) sastāvu. Tajā no deviņiem locekļiem pašlaik ir astoņi, un 17. oktobrī pilnvaru termiņš beigsies Tautas partijas izvirzītajam pārstāvim Andrim Mellakaulam un Jaunā laika pārstāvei Dārijai Juškevičai.
"Kopš Saskaņas centrs uzvarējis pašvaldības vēlēšanās, mūsu Ābrams Kleckins manāmi izslējies, un krievu valoda elektroniskajos medijos tagad ir īpašā aizsardzības zonā," kāda Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) pietuvināta persona ironiski raksturoja situāciju saistībā ar Elektronisko mediju likumprojektu (EML), ko NRTP šonedēļ nodos izskatīšanai Saeimā.
Ja premjerministri nerīkojas, rīkojas viņu preses sekretāres. Neviena valdība un neviena Saeima atjaunotajā Latvijā līdz šim nav vēlējusies ne radīt, ne uzturēt sabiedriskos medijus, kuru ietekme sabiedrības un nācijas pilsoniskās apziņas, valsts uztveres, tikumiskās stājas veidošanā vietējā telpā būtu ārpus konkurences starp pašmāju komercmedijiem un citvalstu sabiedriskajiem ruporiem.
"Ministru kabinets (MK) vienpersoniski nevar izlemt sabiedrisko mediju likteni. Ja tas notiek bez Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) un Saeimas lēmumiem, tad tas ir tiešs spiediens uz medijiem," uzskata Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots.
Sabiedrisko mediju Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) apvienošanas ideju enerģiski ir sācis realizēt bijušais a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens, kurš ar savu ideju izklāstu šajā jautājumā ir informējis premjera Valda Dombrovska biroju, gan arī jau vienojies par darba grupas izveidi, gan ieplānojis tikšanos ar Saeimas politiķiem.