Ja premjerministri nerīkojas, rīkojas viņu preses sekretāres. Neviena valdība un neviena Saeima atjaunotajā Latvijā līdz šim nav vēlējusies ne radīt, ne uzturēt sabiedriskos medijus, kuru ietekme sabiedrības un nācijas pilsoniskās apziņas, valsts uztveres, tikumiskās stājas veidošanā vietējā telpā būtu ārpus konkurences starp pašmāju komercmedijiem un citvalstu sabiedriskajiem ruporiem.
Lai arī tikai ar pašmāju sabiedrisko mediju kvalitāti, to ietekmi iespējams nomākt, piemēram, Krievijas informatīvās telpas iespaidu sabiedrībā. Ar gaudām, dusmām un pavēlēm nekas nesanāks. Kur negribēs nodrošināt savu sabiedrisko mediju kvalitāti, tur sabiedrības agri vai vēlu zombēs informatīvā okupācija.
Ja nerīkojas premjerministri, rīkojas viņu preses sekretāres. Ja preses sekretāres lielajā izpildvaras sistēmas šķūnī var pilnīgi uz savu roku iekopt sistēmai paralēlu autonomu mazdārziņu, kurā, netērēdamas ne valsts budžetu, ne valsts elektrību, radīt "pilnīgi jaunu" sabiedrisko mediju projektu, tad par ko īpaši satraukties? Ja šajā mazdārziņā saaicinātie bezmaksas volontieri neuzskata par vajadzīgu šā projekta radīšanas labad stāties sakaros ar tiem, kuri oficiāli atbild par sabiedrisko mediju stāvokli un vada tos, tad acīmredzot premjera preses sekretāres bezmaksas brīvprātīgie uzskata šos resursus par akmeni pie progresa kājas. Viedokļi pie mums ir respektējami.
Ceru, ka valsts varas aprindas kaut vienā jomā beidzot radīs "pilnīgi jaunu" laikmetīgu projektu, kura kvalitātes garantijas būs konkrēti argumentētas. Izglītības, veselības, kultūras,... "pilnīgi jaunos" projektus vai "reformas" attiecīgo ministriju klerki, ieskaitot preses sekretāres (-us), pagaidām spējuši vien apgalvot un iegalvot, nevis pamatot. Tiesa, katru premjera preses sekretāres aicināto atsevišķi vērojot, licies, ka tie tomēr rēķinās ar noteiktu konjunktūru. Tāpēc man šķiet, ka preses sekretāre cerējusi uz tiem kā gudriem izpildītājiem. Pagaidām esmu gatavs derēt, ka projekts taps, nevis izejot no mūsdienu sabiedrības un valsts situācijai aktuālas sabiedrisko mediju modeļa misijas un jēgas, bet no preses sekretāres, iespējams, patstāvīgiem priekšstatiem par šo modeli.
Kā es šobrīd definētu sabiedrisko mediju konstrukciju noteicošā satura pamatprincipus? Lai neizplūstu, iztikšu ar diviem citātiem. Pirmais: "Drīz valstis kļūs par firmām. Un mēs pārstāsim eksistēt kā tās vai citas valsts pilsoņi. Mēs dzīvosim tirgus zīmolos – Maikrosoftijā vai Makdonaldijā – un sauksimies par kevinkleiniešiem vai īvsenolorāniešiem." (F. Beigbeders, 99 franki). Tātad – sabiedriskajiem medijiem jāparūpējas, lai cilvēks paliek cilvēks un valsts – valsts. Jāgādā, lai ārējā pieredze un informācija to nevis nomāc, bet kalpo viņa konkurētspējai, talantam, pašapziņai un piederības (Latvijai, Latvijas sabiedrībai, latviešiem) sajūtai. Otrs citāts: "... Mēs pamazām topam tauta, kas dzīvo pagātnei, kas nevienam, izņemot mūs pašus, nav vajadzīga. Kura prasa no pasaules kādu īpašu attieksmi pret sevi tā, it kā mums kāds būtu ko dižu parādā, un jūtas apvainota uz visiem tā, it kā visi, izņemot vienīgi mūs pašus, būtu vainojami mūsu nelaimēs." (A. O"Šenons, Antibards). Tātad – sabiedriskajiem medijiem jāpievērš cilvēks rītdienai, tiem jāuzteic laikmetīgs un pašatbildīgs cilvēks (ne patērētājs). Labāk būtu, ja sabiedriskais medijs varētu operēt ne ar mītiem, bet vietējā šodienas vidē radītiem piemēriem. Tā, lūk, ir galvenā investīcija, kas sabiedriskajā medijā jāiegulda varai, politikai.
Pagaidām šaubos par to, ka šīs varas klēpī, lai cik nevainīgi premjera preses sekretāres mazdārziņā ieņemts, var rasties auglis bez partejiskas angažētības pazīmēm. Auglis, kas veicina augstu sabiedriskās apziņas līmeni un morāli atbildīgu tās stāju. Protams, idejas, vērtības tiks piesauktas vienā laidā. Bet modelētas tās, manuprāt, tiks, paturot prātā to, ko teicis nepiepūstais Voldiņš: "Ideja, kas pārņēmusi masas, ir materiāls spēks." Proti – galvenais sabiedriskajiem medijiem definētais uzdevums būs (līdzīgi kā Krievijā vai Baltkrievijā) sabiedrības vadāmība, nevis apziņas līmenis.