Sabiedrisko mediju Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) apvienošanas ideju enerģiski ir sācis realizēt bijušais a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens, kurš ar savu ideju izklāstu šajā jautājumā ir informējis premjera Valda Dombrovska biroju, gan arī jau vienojies par darba grupas izveidi, gan ieplānojis tikšanos ar Saeimas politiķiem.
Preses sekretāres iniciatīva
Vienīgā persona, kura ir nosacīti "pilnvarojusi" Arvilu Ašeradenu runāt kuluāros un ar amatpersonām par šo ideju, ir premjera preses sekretāre Līga Krapāne. Neizpratni par notiekošo pauž ne tikai mediju vidē strādājošie, bet arī valdību veidojošo partiju koalīcijas partneri, savukārt premjera runassieva uzskata, ka šī ideja ir tikai un vienīgi sabiedrības interešu vārdā.
"Idejas iniciatore esmu es pati, un te nav nekā aizdomīga, ja vien vēlaties tam ticēt. Uzsveru, ka šajā domā nav nekā slepena jeb, citiem vārdiem, nemeklējiet melnu kaķi tumšā istabā. Un manas idejas pamatojums ir tikai viens – nezaudēt abu sabiedrisko mediju profesionāļus, saglabāt sabiedriskā medija nozīmi un lomu sabiedrības informēšanā. Uzskatu, ka sabiedrisko mediju maksātnespēja un žurnālistu aizplūšana uz komercstacijām būtu viens no lielākajiem zaudējumiem ne tikai pašiem medijiem, bet arī sabiedrībai kopumā," taisnojas premjera preses sekretāre L. Krapāne.
Vienpersoniska A. Ašeradena izvirzīšana LR un LTV apvienošanas idejas realizācijai ir sākusies it kā kopš tā brīža, kad pie premjera viesojās Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) pārstāvji. Neatkarīgās avoti norāda pretējo – A. Ašeradens pēc Dienas pārdošanas pats ar šo priekšlikumu nācis klajā un izmanto ikvienu iespēju, lai pārliecinātu atbildīgās amatpersonas par saviem plāniem. Viņš uz Neatkarīgās jautājumiem atbildes nesniedz, taču šodien dosies uz Jaunā laika (JL) Saeimas frakciju, lai skaidrotu vērienīgās ieceres.
JL priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Neatkarīgajai pastāstīja, ka šodien viņas pārstāvētā partija tiksies ar A. Ašeradenu pēc L. Krapānes lūguma. "Viņš stāstīs par savu redzējumu saistībā ar LTV un LR apvienošanu. Nekādi lēmumi par to nav pieņemti, taču skaidrs ir tas, ka nozīmīgākā loma ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP)," taisnojas S. Āboltiņa. Premjera preses sekretāre uzskata, ka viņa, darbodamies premjera vārdā, nodrošina darba procesu.
"Premjeram ir tiesības piedāvāt savus kandidātus procesu vadīšanai, vienlaikus saskaņojot šādu izvēli ar koalīcijas partneriem, kas arī tiek darīts. A. Ašeradens ir viens no pieredzējušākajiem un kompetentākajiem mediju menedžmenta pārstāvjiem Latvijā. Citi pretendenti netika izskatīti, jo šis nekādā gadījumā nav konkurss uz kādu konkrētu amatu. Plānots, ka darba grupa strādās bez atlīdzības. Turklāt ne ilgāk kā trīs mēnešus," skaidro L. Krapāne.
Pārējie neziņā
Par sabiedriskajiem medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) Neatkarīgajai apgalvo, ka viņas vadītā komisija jautājumu par mediju apvienošanu nav virzījusi. "Nav tā, ka šis process notiktu aizmuguriski. Tas vispār ir normāli, ka no malas izvirzīti speciālisti tiek piesaistīti šā jautājuma risināšanā," uzskata I. Circene.
Neoficiāli zināms, ka A. Ašeradens ir izveidojis darba grupu, kurā iekļauta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, bijušais LTV Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors Edijs Bošs un citi. "Jā, mani personīgi uzrunāja A. Ašeradens. Galvenais uzdevums, ko mums vajadzēs paveikt, ir saistīts ar sabiedrisko mediju būtisku restrukturizāciju, kādu vietu iegūs jaunveidojamais medijs. Šajā grupā mediju profesionāļiem vajadzētu definēt, kas vispār ir sabiedriskais medijs," skaidro I. Brikše.
Raksturo kā patvaļu
Pagaidām nav neviena dokumenta, kas apstiprinātu, uz kāda pamata A. Ašeradens faktiski ir pārņēmis NRTP funkciju – uzraudzīt sabiedriskās raidorganizācijas, tās apvienojot.
"Šefību var uzņemties, bet nevar uzņemties vadību. Sabiedriskos medijus demokrātiskā valstī nevar pakļaut valdībai. Tad jau drīz mums būs tāda iekārta, kā tas bija agrāk. Esmu divreiz ar A. Ašeradenu privāti ticies. Nevar būt kaut kādas viņa veidotas darba grupas, kas strādā uz savu vai Ministru kabineta roku. Lēmumus par LTV un LR apvienošanu var pieņemt tikai NRTP. Nevar pāri mūsu galvām darīt. Padomi kā tādu nevar atdalīt no tā, kas likumā teikts – NRTP ir sabiedrības interešu aizstāvis. NRTP darba kārtībā vispār nav bijis jautājums par apvienošanas darba grupas izveidošanu," neizpratni par premjera biroja iniciatīvu pauž NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins.
Šim viedoklim pievienojas arī Vents Armands Krauklis (TP), kurš uzskata, ka daudz aktuālāks jautājums saistībā ar LTV un LR apvienošanas komandas izveidi pašlaik ir likumiskais aspekts. "Nav saprotams, kurš ir izvirzījis A. Ašeradenu šāda darba veikšanai. Koalīcijā par to nav runāts," bilst V. A. Krauklis.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šo ieceri raksturo kā avantūru. "Tā ir absurda lieta. Ir daudz svarīgākas lietas, par ko domāt. Es to absolūti neatbalstu. Kāds ir izveidojis savu kārtību, lai tukšā vietā iekārtotu savus cilvēkus. Premjera birojam vajadzētu paklusēt. Deputāti vai padome lems, ko virzīt, nevis premjera birojs," uzskata A. Brigmanis.
To, ka koalīcijas partneriem nav informācijas, kas un kā vārdā pilnvarojis A. Ašeradenu vadīt LTV un LR apvienošanu, Neatkarīgajai apstiprina arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas deputāts Māris Grīnblats.