Tāpat kā pārējos jautājumos, arī iekšlietu ministra kandidāta izvēles procesā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) neraugās uz apvienību veidojošo partiju līnijām un atbildību par šo jomu uzņemas kopīgi, saka AP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
Lai vienpusēji pārtrauktu 2002.gada 14.martā Maskavā parakstīto Latvijas Kultūras ministrijas (KM) un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūras jomā, valdība šodienas sēdē apstiprināja īpaši izstrādātus Ministru kabineta (MK) noteikumus.
Politiķa Aināra Šlesera dibinātā partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un Saeimas deputāta Alda Gobzema vadītā partija "Katram un katrai" (KuK) 14.Saeimas vēlēšanās plānojot startēt katra atsevišķi.
Valdība darīs visu, lai ar diviem jaunajiem ministriem un bez turpmākām izmaiņām strādātu līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rudenī, uzskata politologs Juris Rozenvalds.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2%, tādējādi uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.
Politiskās apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce ir pārliecināts, ka pašreizējā koalīcija varētu atrast kopīgu valodu, lai nostrādātu kopā vēl dažus atlikušos mēnešus līdz Saeimas vēlēšanām.
Jaunākā ēnu ekonomikas pētījuma secinājumi liecina, ka Latvijā 2021.gadā ēnu ekonomikas pieaugums esot bijis lēnāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja profesors "SSE Riga" profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Satiksmes ministrijas rosinājumu pārskatīt "Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" valdība uzklausīja un nolēma atcelt prasību par sejas masku obligātu lietošanu sabiedriskajā transportā.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 229 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par divu pacientu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, turpinot darba vizīti Vācijā, Levits šodien tikās ar Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes Ministru prezidentu Danielu Ginteru. Tikšanās laikā abas puses pauda nepārprotamu atbalstu Ukrainai, nodrošinot visu nepieciešamo palīdzību ukraiņu tautai, kā arī uzņemot Ukrainas bēgļus.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti 28 159 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 22 069 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija turpinās pieaugumu un patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai gada otrajā pusē, informē Finanšu ministrija (FM).
Trīs gadu laikā 105 cilvēki jeb 21,4% no 582 pieteicējiem Latvijā ir saņēmuši starptautiskās aizsardzības statusu, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā informēja sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Ieva Raubiško.
Latvija saņems papildu 1,8 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) palīdzības programmas "React-EU" cilvēku, kurus skārusi koronavīrusa krīze, un cilvēku, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, atbalstam, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.
Ja Krievija neizmaksās pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, tiem būs jāparedz sociālā palīdzība, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Gada sākumā Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgu inerci, kas ļaus vieglāk pārvarēt izaicinājumus, tomēr gada otrajā pusē kara un inflācijas ietekmē sagaidāma izteikta izaugsmes palēnināšanās ar iespējamu īslaicīgu lejupslīdi, teikts "SEB bankas" jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā "Nordic Outlook".
Latvijā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim reģistrēti 27 930 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 21 746 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieaugušas par 2,2%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2021.gada aprīli - patēriņa cenas palielinājušās par 13%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.