Ekonomikas ministrija prognozē, kāda būs situācija darba tirgū 2022.gadā

Ekonomikas ministrija (EM) sagaida, ka situācija darba tirgū 2022.gadā būs nogaidoša, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā, norādīts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

Ziņojumā skaidrots, ka Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādējādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu varētu būt ierobežota.

Šogad darba tirgu turpinās balstīt gan Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, gan arī jau sākto valsts infrastruktūras objektu būvniecība. Paredzams, ka 2022.gadā nodarbināto skaits var pieaugt par 0,9% jeb 8000, bet bezdarba līmenis var samazināties līdz 7,1%. Tiek prognozēts, ka pieaugums būs vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot tirdzniecībā, transportā un apstrādes rūpniecībā.

EM prognozē nelielu iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Kopumā nodarbinātības un bezdarba rādītāji varētu atgriezties 2019.gada līmenī ap 2024. līdz 2025.gadu, vienlaikus nodarbināto skaits absolūtā izteiksmē visdrīzāk neatgriezīsies līdzšinējā līmenī, ņemot vērā gan demogrāfiskos procesus, gan darbaspēka produktivitātes pieaugumu.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā bezdarbs būs tuvu tā dabiskam līmenim. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt. EM atklāj, ka ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis jau 2023.gadā varētu samazināties zem 7% atzīmes, savukārt pilnībā atgriezties pirms Covid-19 pandēmijas krīzes līmenī tas varētu ap 2025.gadu.

Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskam līmenim (5% līdz 6% robežās) un to pamatā veidos frikcionālais un strukturālais bezdarbs. Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.

EM paredz, ka nodarbināto skaits nākotnē var neatgriezties pirms Covid-19 krīzes līmenī, ekonomikas izaugsme būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu. Nākamajos trīs līdz četros gados darba tirgū dominēs zemās bāzes efekts, kā rezultātā nodarbināto skaits varētu augt vidēji straujāk nekā pirms Covid-19 krīzes. Gan vidējā termiņā, gan arī ilgtermiņā darbaspēka pieprasījuma un nodarbinātības dinamikas bāzes tendences joprojām lielā mērā noteiks darbaspēka produktivitātes pieaugums, kas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas globālās konkurētspējas saglabāšanai, līdz ar to nodarbināto skaits nākamajos gados kopumā varētu augt lēni.

Ziņojumā pausts, ka darbaspēka produktivitātes pieaugums periodā no 2022.- līdz 2030.gadam varētu veidot vidēji aptuveni 3,8% gadā, kas ir vairāk nekā 93% no ekonomikas izaugsmes atbilstošā periodā, bet no 2031.līdz 2040.gadam ekonomikas izaugsme varētu būt pilnā apmērā balstīta uz produktivitātes pieaugumu.

Ņemot vērā to, nodarbināto iedzīvotāju skaits līdz 2030.gadam varētu kopumā augt par aptuveni 26 000 jeb 3%, salīdzinot ar 2021.gadu, bet līdz 2040.gadam nodarbināto skaits varētu samazināties par aptuveni 11 000 (1,3%), salīdzinot ar 2030.gadu. EM skaidro, ka nav sagaidāms, ka nodarbināto skaits līdz 2040.gadam varētu atgriezties pirms Covid-19 krīzes līmenī.

Demogrāfijas procesi turpinās uzturēt spiedienu uz darbaspēka piedāvājumu. Kopumā Covid-19 pandēmijas krīze ir atstājusi negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū - 2021.gadā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis bija par 1,7 procentpunktiem mazāks nekā pirms krīzes 2019.gadā, kas šajā laikā ir samazinājis arī kopējo darbaspēka piedāvājumu darba tirgū.

Kā ziņots, Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 869 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 63,2%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2022.gada pirmajā ceturksnī bija 4500.