Ludzas mērs: Lielākā daļa Ukrainas bēgļu pēc ienākšanas Latvijā dodas tālāk

Pašvaldībā atrodas divi robežkontroles punkti ar Krieviju. Pašvaldība, bēgļiem ierodoties Latvijā, iesniegusi 630 personas kodus, taču šie bēgļi pašvaldībā nepaliek. 170 Ukrainas bēgļi atraduši izmitināšanas vietu Ludzas novadā.

"Sākumā plūsmas nebija, pēc tam tā sāka palielināties. Izveidots vienotais tālruņa numurs pašvaldībai, organizējam transportu, ēdināšanu. Lielākā daļa dodas tālāk uz Eiropas dienvidiem," skaidro Mekšs.

Domes priekšsēdētājs piebilst, ka esot daļa bēgļu, kas zina, uz kurieni vēlas doties, bet daļa mitinās Ludzā un tikai tad dodoties prom. "Šeit, protams, nepieciešams darbs un dzīvesvieta. Bēgļus izmitinām dienesta viesnīcās, ir noslēgti līgumi ar uzņēmējiem," skaidro Mekšs.

Ar pašvaldībā esošajiem diviem robežpunktiem Mekšs Ludzas novadu sauc par "tranzītpašvaldību". "Sagaidām cilvēkus, izmitinām uz laiku, sniedzam palīdzību. Katru dienu kāds atbrauc un aizbrauc, tāpēc ik dienu darba apjoms mainās," stāsta Mekšs.

Jau ziņots, ka pēdējo nedēļu laikā izkristalizējusies problēma par Latvijas kā tranzīta valsts izmantošanu kara bēgļiem, kuri no Ukrainas austrumu apgabaliem bēg caur Krieviju, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzsvēra deputāte Regīna Ločmele (S).

Kā norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns, šī problēma ir zināma, taču bēgļu plūsma ir mainīga un pašlaik tā ir kļuvusi lielāka. VUGD sadarbojas ar vietējām pašvaldībām un Valsts robežsardzi, lai plūsmu virzītu. Ir apzināta situācija ar gultām un matračiem, lai tiem bēgļiem, kuri caur Latviju dodas uz citām valstīm, sniegtu iespēju pārnakšņot, tomēr šie resursi ir ļoti ierobežoti, minēja Zitāns. Ir uzrunāta ASV vēstniecība Latvijā, kas ir gatava daļēji sniegt palīdzību.