Pērn Latvijā visvairāk samazinājies poļu, baltkrievu un krievu skaits

Pērn no Latvijā dzīvojošajām lielākajām tautībām visvairāk samazinājās poļu, baltkrievu un krievu skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Pagājušajā gadā poļu skaits Latvijā sarucis par 2,5%, baltkrievu - par 2,2% krievu - par 2%, ukraiņu - par 0,9%.

Latviešu skaits samazinājies par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,3 procentpunktiem un 2022.gada sākumā bija 63%.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88% ir dzimuši Latvijā un 12% - ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,6% - Krievijā, 2% - Baltkrievijā, 1,7% - Ukrainā, 1,4% - citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 96,9% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,2% bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, pa 0,3% - Īrijā un Krievijā, 0,2% - Igaunijā.

Pēc valstiskās piederības 86,9% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2021.gada sākumā - 86,7%), 9,7% - nepilsoņi (pērn 10,1%), 2,1% - Krievijas pilsoņi (pērn 2,1%), 1,2% - citu valstu pilsoņi. 50,9% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 15,3% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.

No visiem Latvijas nepilsoņiem 74,4% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 60,8%, un tikai 37,5% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Šī gada sākumā, pirms Ukrainas bēgļu pieplūduma, šo pilsoņu skaits bija 6371 jeb 0,3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka 2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina CSP dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.