Starp Latvijas galvenajām vides un klimata politikas problēmām ir enerģijas patēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšana, teikts Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā 2022.gada ziņojumā par Latviju.
Tāpat pie problēmām vides un klimata politikas pieskaitīta arī aprites ekonomikas ieviešana un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana.
Kā norādīts EK ziņojumā, lai gan atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), valsts saskaras ar lielām problēmām saistībā ar emisijām, kas nav emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
Vēja un saules enerģijas potenciāla izmantošana ir ticamākais ilgtermiņa risinājums atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanai. Šādas enerģētikas politikas panākumi var palīdzēt arī sasniegt plašāko mērķi samazināt Latvijas enerģētisko atkarību. Turklāt ar lejupejošu tendenci pārejā uz aprites ekonomiku Latvija ne tuvu nav sasniegusi savus mērķus resursu efektīvas izmantošanas un materiālu aprites jomā, sacīts ziņojumā.
Komisija skaidro, ka lielus izaicinājumus rada arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzība - labvēlīgā aizsardzības statusā ir mazāk par 10% aizsargājamo dzīves vietu. Arī mežu apsaimniekošana joprojām nav pietiekami attīstīta - 90% aizsargājamo mežu un zālāju stāvoklis ir novērtēts kā vājš vai slikts, un emisiju absorbcija caur mežiem samazinās.
EK pauž, ka Latvija sekmīgi virzās uz ilgtspējīgas attīstības mērķu un četru konkurētspējīgas ilgtspējas dimensiju sasniegšanu, bet ar taisnīguma uzlabošanu, inovāciju un apritīgu materiālu izmantošanu valstij veicas lēnāk.
Latvijai ir ļoti labi rezultāti attiecībā uz vairākiem ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītājiem, kas saistīti ar vides ilgtspēju, taču aprites materiālu izmantošanas rādītājs vēl ir jāuzlabo. Latvija atpaliek no ES vidējā rādītāja vairākās ar taisnīgumu saistītās jomās. Neraugoties uz dažām pozitīvām tendencēm gadu gaitā, pastāv augsta ienākumu nevienlīdzība, kas ir cieši saistīta ar sliktiem rezultātiem veselības jomā un sociālo pārvedumu ierobežoto ietekmi uz nabadzības samazināšanu.
