Krievijas gāze

Lai arī Latvija un pārējās Baltijas valstis ir praktiski atslēgušās no Krievijas energoresursiem, to pavisam nesteidz darīt vairākas Eiropas Savienības valstis. Visu nosaka nauda – kādēļ gan tām būtu jāsteidz atteikties no lētās energobarotnes? “Deutsche Welle” (DW) žurnālists Tims Goslings apkopojis pēdējās tendences Eiropas valstu gribēšanā saraut saites ar cenu ziņā izdevīgajiem Krievijas piedāvājumiem.

Samsung Heavy Industries paziņojums par atteikšanos piegādāt Krievijai iekārtas beidzot pilnīgi apturējis Arctic LNG-2 projekta attīstības plānus, raksta dialog.ua.

Piektdienā, 22.jūlijā, reģistrēts lielākais Latvijā no Krievijas dienas laikā iesūknētās dabasgāzes apmērs šajā gadā, liecina informācija vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") mājaslapā.

Rīt Saeimai galīgajā balsojumā būs jāpauž savs viedoklis par grozījumiem enerģētikas likumā, ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra dabasgāzes piegādes no Krievijas tiks aizliegtas. Likumprojektu, visticamāk, apstiprinās, un aizliegums stāsies spēkā, taču deputāti neslēpj, ka pārliecības par gāzes pietiekamību nākamajā apkures sezonā viņiem nav, bet maksāt Krievijai par gāzi un šādi finansēt tās karu Ukrainā arī neesot alternatīva. Politiskā griba pašlaik ir tāda, ka gāzi no Krievijas Latvija neiepirks arī līdz brīdim, kad likums būs stājies spēkā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien noraidīja iespējas panākt Krievijas gāzes importa aizliegumu nākamajā sankciju paketē.

Neviens Latvijas uzņēmums - ne valsts, ne privāts - nemaksās par dabasgāzi Krievijas rubļos, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).