Vēl vismaz gadu ES valstis drīkstēs pirkt Krievijas energoresursus
Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstīja lēmumu sākt sarunas ar Eiropas Savienības (ES) Padomes Dānijas prezidentūru par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu, aģentūru LETA informēja EP Juridisko jautājumu (JURI), Konstitucionālo jautājumu (AFCO) un Lūgumrakstu (PETI) komitejas padomniece Linda Bērziņa.
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) ir EP ziņotāja par šo jautājumu un pārstāvēs EP nostāju turpmākajās sarunās ar dalībvalstīm.
EP lēmums seko 16. oktobrī notikušajam apvienotajam Starptautiskās tirdzniecības un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju balsojumam, kurā atbalstīts Vaideres ziņojums par pilnīgu Krievijas energoresursu importa aizliegumu un dota piekrišana sarunu sākšanai ar ES Padomi.
EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas pastāvīgā ziņotāja par Krieviju Vaidere norādīja, ka priekšlikums paredz no 2027. gada 1. janvāra aizliegt visu Krievijas naftas un gāzes importu uz ES. Viņasprāt, deputātu atbalsts likumdošanas priekšlikumam ir sasniegums un pagrieziena punkts Eiropas enerģētikas politikā.
Viņa uzsvēra, ka darbs pie ziņojuma izstrādes noticis strauji, dažu mēnešu laikā panākot vienošanos starp visām lielākajām politiskajām frakcijām. Vaidere uzskata, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums ir padarīts spēcīgāks, importa aizliegumu attiecinot ne tikai uz Krievijas gāzi, bet arī uz naftu un tās produktiem.
"Būtiski - vienojāmies arī par ilgtermiņa līgumu apturēšanu gadu agrāk, nekā to sākotnēji ierosināja EK, proti, ar mūsu labojumiem šis aizliegums būs spēkā jau no 2027. gada, nevis 2028. gada 1. janvāra," norādīja Vaidere.
Tāpat priekšlikumā paredzēts noteikt sodus un nepieļaut izņēmumus Slovākijai un Ungārijai. EP deputāte atzīmēja, ka šis aizliegums atšķiras no sankcijām, jo to apstiprina EP un dalībvalstu kvalificēts vairākums, un tas būs spēkā uz nenoteiktu laiku.
"Patlaban neredzu iespēju, ka pārskatāmā nākotnē ES varētu uzskatīt Krieviju par uzticamu tirdzniecības partneri, lai atjaunotu energoresursu importu," klāstīja Vaidere.
Pēc viņas paustā, ar Krievijas fosilo energoresursu importa aizliegumu nedrīkst kavēties, jo "katrs eiro, kas nonāk Kremļa kontos, pārtop ieročos, kuri apdraud arī ES valstis". Viņa akcentēja, ka 2024. gada augustā ES valstis par Krievijas naftu un gāzi samaksājušas apmēram vienu miljardu eiro - summu, kas ļautu iegādāties vairāk nekā 20 000 militāro dronu.
Vaidere uzsvēra, ka kopš kara sākuma ES valstis Krievijai par fosilajiem energoresursiem samaksājušas vairāk nekā 210 miljardus eiro - gandrīz tikpat, cik Krievija iztērējusi karam, un vairāk nekā ES un dalībvalstis kopā sniegušas atbalstā Ukrainai.
Jau rakstīts, ka EK prezidente Urzula fon der Leiena septembrī paziņoja par ieceri ieviest nodevas Krievijas naftas importam ES, lai līdz gada beigām to izbeigtu pilnībā.
Leiena norādīja, ka šo nodevu ieviešana galvenokārt ir vērsta pret Ungāriju un Slovākiju, kas no Krievijas turpina iepirkt energoresursus. Viņa uzsvēra, ka nodevu ieviešanai vajadzētu pamudināt Ungāriju un Slovākiju atteikties no Krievijas energoresursu iepirkšanas.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš pieprasīja, lai sabiedrotie pārtrauktu pirkt Krievijas naftu, pirms viņš ķeras pie Maskavas sodīšanas.
