Eiropas Savienības valstis ir atbalstījušas Eiropas Komisijas ierosināto plānu pakāpeniski pārtraukt Krievijas gāzes piegādi līdz 2028. gada sākumam, ziņo “Reuters”, atsaucoties uz diplomātiem.
Saskaņā ar publikācijas avotiem, 8. oktobrī notikušajā slēgtā sanāksmē bloka dalībvalstu vēstnieki vienojās iesniegt likumprojektu saviem ministriem.
Diplomāti norādīja, ka gandrīz visas ES valstis ir paudušas atbalstu plānam pakāpeniski pārtraukt Krievijas energoresursu piegādi. Tiek sagaidīts, ka Komisijas ierosinātais plāns tiks pieņemts, neskatoties uz Ungārijas un Slovākijas kritiku, kuru valdības vēlas uzturēt ciešas saites ar Krieviju.
Reuters norāda, ka pašlaik notiek sarunas par "tehniskām izmaiņām pirms balsojuma, kas paredzēts 20. oktobrī".
Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir tas, vai gāzes un naftas piegādēm uz ES būs nepieciešama iepriekšēja atļauja, un vai ES muitas iestādes pārbaudīs piegādes pēc ierašanās ostā, lai pārliecinātos, ka tās nenāk no Krievijas.
Francija un Itālija ir paziņojušas, ka atbalsta vispārējo plānu pakāpeniski pārtraukt Krievijas energoresursu piegādes, taču tās vēlas iepriekšēju atļauju izejvielu piegādēm uz ES - ja iestādes to var nodrošināt pietiekami ātri. Alternatīvi, tās ierosina pārbaudīt naftas un gāzes kravas pēc ierašanās ES, lai nodrošinātu aizlieguma ievērošanu.
Pēc ilgām diskusijām 18. jūnijā Eiropas Savienība iepazīstināja ar plānu pakāpeniskai atteikšanās no Krievijas gāzes un naftas. Saskaņā ar dokumentu, ES bija paredzēs atteikties no Krievijas enerģijas 2027. gada 31. decembrī.
Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps aicināja eiropiešus ātrāk atteikties no Krievijas enerģijas, tā rezultātā ES ieviesa 19. sankciju paketi, kas varētu ietvert paātrinātu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa pārtraukšanu.
Lai vēl vairāk veicinātu atteikšanos no Krievijas naftas, ES apspriež iespēju noteikt tarifu izejvielu importam no Maskavas.