krievi

Veiktajās aptaujās vairākos Latvijas reģionos secināts, ka krievvalodīgie jaunieši sevi drīzāk vēlas identificēt kā Latvijas valstspiederīgos, tā Cēsīs notiekošā sarunu festivāla "Lampa" diskusijā "Krievu kopiena Latvijā" sacīja doktorante Latvijas Universitātē Aleksandra Vonda.

Jūnijā Ādažu bāzē aizturētos Krievijas pilsoņus Andreju Popko un Aleksandru Kurkinu Drošības policija (DP) tagad tur aizdomās nevis par spiegošanu un par mēģinājumu veikt teroristiskas darbības, bet par huligānismu.

Latvijā pastāv vēl viens kanāls, caur kuru Kremlis Latvijas krieviem skalo smadzenes. Tās ir diskos nopērkamas filmas – arhaiski, taču pieejami teju vai katrā bodē, pat būvlietu un visādu sadzīves krāmu veikalos, kāds ir arī Depo. Nopērc āmuru, ēdienu sunim un pie reizes paķer vakaram acīs iekritušu filmu: Molodaja gvarģija (Jaunā gvarde), Doroga na Berļin (Ceļš uz Berlīni), Sņeg i pepel (Sniegs un pelni) un citas. Vesels stends ar slavas dziesmām Padomju Savienībai.

«Ir iedarbināta pretdarbība,» pēc pagājušās nedēļas LTV raidījuma Sastrēgumstunda izteicās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Protams, tas bija neoficiāls situācijas novērtējums, kā mēdz teikt, privātā sarunā izsprucis. Bet raidījums, kurā Dimanta kungs demonstrēja nepārvaramus runas plūdus, bija par to, vai Latvijā nepieciešams vēl viens krievisks TV kanāls, kura mītnesvieta būtu sabiedriskā televīzij

Portālā Delfi krievu valodā izlasīju Jeļenas Sļusarevas pārdomas par mierīgo civilistu noskaņām Donbasā, kas daudzu uztverē ir tipisks Ukrainas krievu reģions. Autore lielā mērā balstās uz savām sarunām vēl pirms karadarbības izvērsuma, viņa to dēvē par savu dzimto pusi. Žurnāliste neslēpj, ka tur tā dēvētie banderovieši no Rietumukrainas arī agrāk nav bijuši īpaši mīlēti.

«Var izveidoties situācija, kurā atbrīvošanās no Latgales latviešu nacionālistiem kļūs vienīgā iespēja saglabāt varu pārējā Latvijas teritorijā.» Šīs ir citāts no Vladimira Lindermana raksta Par projektu Latgales tautas republika.

Sociālajā tīklā Facebook ir atrodami iespējamie Latgales tautas republikas logo. Facebook lietotāji, krievu valodā slavina šos simbolus un apgalvo, ka par to jau sen sapņojot daudzi latgaļi.

Mazpazīstamā un apšaubāmas reputācijas tīmekļa vietnē, kas sevi pozicionē kā "Eirāzijas Stratēģiskās izlūkošanas centra" (CESI) mājaslapu, piektdien publicēts "analītiķu ziņojums" par Latgalē it kā plānotu Krievijas "specoperāciju".

Mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālā izglītība Latvijā nav sasniegusi vajadzīgos rezultātus, un to beigušie it bieži neprot runāt valsts valodā. Nereti par bilingvāliem nākas kļūt latviešu skolu skolēniem, nevis otrādi, satraukumu pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

Maskavas ielās izgāja apmēram 75 tūkstoši cilvēku.

Valdības pasūtinātās Mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptaujas galvenais jautājums tiešā tekstā respondentiem nav uzdots: vai pie mums ir iespējams tik liels naids, ka latvieši ar krieviem sāktu cīnīties uz dzīvību un nāvi, kā tas notiek Ukrainā? Kompānijas SKDS veiktais pētījums ļauj cerēt, ka vismaz pagaidām ne.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Lielākā daļa krievu uzskata, ka "Malaysia Airlines" lidmašīnu Ukrainas austrumos notriekuši Ukrainas bruņotie spēki, nevis Krievijas atbalstītie kaujinieki.

Simfoniskā blekmetāla grupa «Arcanorum Astrum» pirmoreiz Latvijā viesojās vienā tūrē ar «Hypocrisy» un «Hatesphere». Par iespēju atgriezties un piedalīties «Klang!» festivālā, blekmetālu Krievijā un nākotnes plāniem stāsta Andrejs.

Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka pasaules valstu vidū visnaidīgākais noskaņojums pret Krieviju valda ASV, Ukrainā un Baltijas valstīs, liecina Levadas centra maijā veiktās aptaujas rezultāti.

«Nieres Kremļa īstenotās politikas taukos,» – tā dažus nabaga «apdalītos» krievvalodīgos nodēvēja dzejniece Liāna Langa. Tviterī lasāmā spraigā diskusija par Kremļa politiku un tās lienošajiem tārpiņiem notika pēc kārtējā TV domburšova, kurā piedalījās «cilvēktiesību aizstāvji» Ilarions Girss un Jeļizaveta Krivcova. Negribējās bojāt garastāvokli ar pretlatviskajām domu pērlēm, kuras dāsni tika bārstītas raidījumā, kam gana labs reitings, jo uzskatu, ka nav ko reklamēt ciniskus Latvijas nīdējus, sevišķi pirms valsts svētkiem. Taču vēlāk sapratu: patiesībā šādi girsi un krivcovas ir lielisks latviskās saliedēšanās saistmateriāls: mēs lielākoties spējam saplūst kopīgā dziesmā pret kaut ko, nevis par kaut ko.

Bruņoti krievu robežsargi ceturtdien ieņēmuši vides aizstāvju kustības "Greenpeace" kuģi Arktikā, kur vides aktīvisti protestē pret Krievijas enerģētikas giganta "Gazprom" aktivitātēm, paziņojusi organizācija.

Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana trešo valstu pilsoņiem, kas par noteiktu summu Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu, ir politiski uzlādēts jautājums, kas satrauc ne tikai politiķus, bet arī vēlētājus.

Pērnā gada nogalē iznākusī grāmata Latgale: citas esības meklējumos (O. Ālants, A. Gapoņenko) «ir pirmais mēģinājums izklāstīt latgaļu etnosa vēsturi no tā tapšanas līdz mūsdienām krievu valodā».

Pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas vadītāja Eināra Cilinska domām, situāciju uzlabotu vienotā izglītības sistēma, kas bāzēta uz latviešu valodu. Par niansēm vēl jādiskutē, tomēr vienota sistēma, sākot no bērnudārziem un beidzot ar skolām, esot ceļš, kas ilgtermiņā var novest līdz vienotai sabiedrībai, uzsver Cilinskis.