Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana trešo valstu pilsoņiem, kas par noteiktu summu Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu, ir politiski uzlādēts jautājums, kas satrauc ne tikai politiķus, bet arī vēlētājus.
Savukārt uzņēmēji un ekonomisti uzskata, ka Nacionālās apvienības ideja par nekustamā īpašuma izņemšanas no shēmas, kas ļauj nopirkt uzturēšanās atļauju, ir ekonomiski nepamatota.
Ar savu principialitāti kārtējo reizi sakratot jau tā nemierīgo koalīcijas stropu, Nacionālā apvienība (NA) nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvija līdzšinējo kārtību vairs nevar atļauties, jo cittautieši, «iegādājoties īpašumus, turpina latviskas Latvijas nomākšanu ar svešām valodām». Tāpēc esot jāatsakās no 2010. gada vasarā ieviestās sistēmas, kas ļauj trešo valstu iemītniekiem uz pieciem gadiem iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TAU) Latvijā un Eiropas Savienībā, ja vien Rīgā vai republikas nozīmes pilsētās tiek nopirkts nekustamais īpašums par 100 tūkstošiem latu, bet perifērijā par 50 tūkstošiem.
Apvienības Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks skaidro, ka ideālajā gadījumā nekustamā īpašuma tirdzniecība pret TAU būtu jāpārtrauc vēl šīs valdības laikā, bet maksimālais, uz ko NA būtu gatava, ir vienošanās ar koalīciju par termiņu, kurā tas tiktu izdarīts. Savukārt koalīcijas vairākums uzskata, ka esošajai kārtībai nepieciešams tikai kosmētiskais remonts, palielinot summas, par kurām var iegādāties TAU. Tomēr Vienotību pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzskata, ka ekonomiski pamatoti no TAU tirdzniecības shēmas būtu izslēgt arī ieguldījumus bankā. Šobrīd ikviens, kas Latvijas bankās iegulda vismaz 200 tūkstošus latu, saņem TAU un tiesības ievest valstī arī dzīvesbiedru un nepilngadīgos bērnus.
I. Vaidere ir pārliecināta, ka TAU būtu piešķirama tikai tiem uzņēmējiem, kas investējuši uzņēmumos un jau radījuši noteiktu skaitu jaunu darba vietu. Turklāt no jauna radāmo darba vietu skaits, lai varētu iegūt TAU, varētu būt diferencēts atšķirībā no reģiona, kurā uzsākta uzņēmējdarbība. Šī ideja sasaucas ar NA redzējumu. Apvienība šobrīd apsverot iespēju piedāvāt palielināt uzņēmumos investējamo summu no 25 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem un noteikt minimālo jaunu darba vietu skaitu atkarībā no reģiona, kurā uzsākta uzņēmējdarbība, informēja J. Iesalnieks. Ekonomists Edmunds Krastiņš gan ir pārliecināts, ka nav nekādu šķēršļu, lai Latvija turpinātu pelnīt uz citu valstu iedzīvotāju rēķina. «Ja vērtē ekonomiski, tad kāpēc gan ne. Latvija ir mazapdzīvota zeme, un, ja kāds ir gatavs braukt uz šejieni un strādāt, lai to dara. Mēs kaut ko līdzīgu darām ar tranzītu, izmantojot savu zemi, pelnām. Turklāt iedzīvotāju aizplūšana turpinās, tādēļ, lai uzturētu ekonomisko kapacitāti, vajadzēs piesaistīt cilvēkus,» saka ekonomists.
Arī Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns uzskata, ka nekustamo īpašumu izslēgšana no TAU tirdzniecības nebūtu ekonomiski pamatota. «Lielākā daļa no šīs naudas aiziet uz bankām un to meitasuzņēmumiem, ar to tiek uzlabots un restrukturizēts kredītportfelis, bet bankas no tā finansē visas tautsaimniecības nozares,» uzskata E. Šīns. Turklāt asociācija ir aplēsusi, ka trešo valstu iemītniekiem pārdotais 365 miljonu latu vērtais nekustamais īpašums kopš 2010. gada Latvijā piesaistījis apmēram 1,5 miljardus latu un turpina piesaistīt, jo investori cer uz ekonomikas un biznesa izaugsmi.
***
Izpērk Rīgu, tās apkārtni un Jūrmalu
Trešo valstu pilsoņu izvēle, iegādājoties nekustamo īpašumu
Rīga 1220
Jūrmala 786
Babītes novads 76
Ozolnieku novads 75
Cēsu novads 50
Mārupes novads 45
Saulkrastu novads 42
Nekustamais īpašums piesaista vairāk
Balstoties uz imigrācijas likuma investīciju pantiem, termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmušās personas un investīciju apjoms
Investīcijas forma Personu Investīciju skaits apjoms (milj. LVL)
Nekustamajā īpašumā 5736 365,54
Bankās 751 66,05
Kapitālsabiedrībās 649 22,94
Turīgākie izvēlas bankas
Bankās 87.95
Nekustamajā īpašumā 63.72
Kapitālsabiedrībās 35.34
Vidējā investīcija
uz TUA saņēmušo personu pa sektoriem (tūkst. LVL)
*
Avots: PMLP