Bilingvālā izglītība: latviešiem, ne krieviem?
Mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālā izglītība Latvijā nav sasniegusi vajadzīgos rezultātus, un to beigušie it bieži neprot runāt valsts valodā. Nereti par bilingvāliem nākas kļūt latviešu skolu skolēniem, nevis otrādi, satraukumu pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.
Diemžēl lielai daļai jauniešu, kas nemāk valsts valodu, rodas kompleksi, viņi nejūtas piederīgi Latvijai un nepiedalās tās valstiskajās norisēs, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, izvērtējot nesen notikušajā mazākumtautību forumā paustās atziņas, teica deputāts Arvīds Platpers, neslēpjot savu sašutumu par neprofesionāliem pedagogiem, kas paši neprot valsts valodu un tāpēc nespēj neko iemācīt saviem audzēkņiem. Viņu izbrīnot, kāpēc cilvēki 24 gadus kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nav varējuši apgūt latviešu valodu vajadzīgajā līmenī un kāpēc tādus pieņemot strādāt skolās. Viens no iemesliem, kāpēc tā notiek, esot skaidrs: mazās algas nespēj piesaistīt izglītības jomai profesionālākos un labākos. Arī deputāte Janīna Kursīte tam piekrita, norādot, ka viņas bērniem, kas gājuši latviešu skolā Daugavpilī, nācies mācīties pie pedagogiem, kas latviski tikpat kā nav runājuši: «Iznāk tā, ka latviešu bērniem jāmācās bilingvāli, nevis otrādi.»
Lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi labā līmenī, bērnam to jāsāk mācīties jau pirmsskolas periodā, uzsvēra foruma organizatore Liesma Ose, atzīstot, ka diemžēl tam trūkst atbilstošu pedagogu. Rezultāts – Latvijā ir divas sabiedrības daļas, kas dzīvo paralēlās pasaulēs.
Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere kā vienu no iespējām, lai tuvinātu dažādas tautības, redz dažādu kopprojektu rīkošanu. Tam vajadzīgi vadītāji, tāpēc viens no uzdevumiem ir mazākumtautību jauniešu – līderu sagatavošana. Taču mazākumtautību organizācijas nereti ierobežojot finansējuma trūkums. KM pieprasījusi 700 000 eiro integrācijas jomai, taču izskatoties, ka nākamā gada budžetā šīs naudas nebūs. Arī krievu korporācijas Fraternitas Arctica vadītājs Dmitrijs Trofimovs atzina, ka, rīkojot ceļojošo izstādi par Latvijas brīvības cīņām un mazākumtautību iesaisti tajās, nav saņēmis no valsts budžeta ne santīma. Viņš ierosināja piesaistīt krievvalodīgajām skolām latviešu pedagogus, kas arī spētu labāk īstenot patriotisko audzināšanu. Par komisijā izskanējušo viedokli, ka daļa sabiedrības neidentificē sevi ar tautību, viņš uzsvēra, ka galvenais ir piederība valstij. Tam piekrita arī deputāts Hosams Abu Meri: «Negribu runāt kategorijās: es un jūs. Nevajag pretnostatīt. Nevaru apgalvot, ka, dzīvojot Latvijā, Libāna vairs nav mana dzimtene. Taču svarīgi ir – cik ļoti jūtos lojāls un piederīgs Latvijai. Man šī saikne ir cieša, un tas ir būtiski.».