Kredīts

Nekustamā īpašuma ieķīlāšana bankā kredīta saņemšanai ir ierasta prakse, tomēr paver arī iespējas apkrāpt labticīgos īpašniekus.

Kaļot nākotnes plānus par mājokļa iegādi ar hipotekārā kredīta atbalstu, bieži rodas daudz jautājumu. Kā zināt, kāda būs maksimālā kredīta summa, ko iespējams saņemt, un kā tā tiek aprēķināta? Atbildes uz šiem bieži uzdotiem jautājumiem skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Ja šobrīd būtu jāplāno mājokļa iegāde, izmantojot hipotekāro kredītu, vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ikmēneša maksājumam varētu atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro mēnesī, attiecīgi 20% un 19%. Vislielākās summas novirzīt ikmēneša mājokļa kredīta maksājumam varētu Igaunijā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Dažādi kredītpakalpojumi ir plaši lietoti atbalsta rīki lielāku un mazāku pirkumu veikšanai, palīdzot iegādāties, piemēram, sadzīves tehniku, auto, ceļojumu vai jaunu ģimenes mājokli, kā arī apmaksāt medicīnas pakalpojumus. Kā liecina "Kredītinformācijas Biroja" veiktā iedzīvotāju aptauja, šobrīd kādu no kredītpakalpojumiem izmanto divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju. To, kādi bijuši populārākie kredītu veidi privātpersonām šī gada pirmajos četros mēnešos un kam tie tiek izmantoti, stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Pusotru gadu ilgstošajām negācijām, kas saistītas ar aizdevuma procentu likmju pieaugumu un straujāku kredīta ņēmēju maku iztukšošanos, jau patlaban varētu būt pienācis gals. Tas nozīmē, ka aizdevuma likmes pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros vairs nepieaugs. Tās šogad pat varētu piedzīvot kritumu. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tā, cik veselīgas būs ekonomikas tendences.

Ekonomiskā lejupslīde valstī un aizvien lielāki kredītu procenti komercbankās, izrādās, nav par šķērsli tam, lai banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaugtu. Kas tiek pie banku kredītiem, un ko tas var liecināt par valsts ekonomisko un iedzīvotāju finansiālo situāciju?

Saeimas budžeta komisija vakar vienbalsīgi nodeva pieņemšanai otrajā lasījumā likumprojektu par hipotekāro kredītprocentu likmju samazināšanu uz kreditētāju rēķina, pret kuru tikpat vienbalsīgi uzstājas uzņēmēju organizācijas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs nedēļas sēdē (attēlā) atzina kolektīvo iesniegumu “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” kā tautas mandātu tāda likuma pieņemšanai, kura anotācijā pati komisija ierakstījusi, ka “šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē, vienlaikus ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā.”

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītais priekšlikums ieviest valsts nodevu kredītņēmēju atbalstam palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji.

Vienīgais ilgtspējīgais risinājums vājās tautsaimniecības kreditēšanas uzlabošanai būtu asāka konkurence banku sektorā, ceturtdien Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?" sacīja Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, prezentējot "Finanšu pieejamības pārskata 2023" secinājumus.

Ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji - kaitētu, aģentūru LETA apgalvoja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Rīgas dome šodien nolēma aizņemties 25,6 miljonus eiro no Valsts kases veloinfrastruktūras izveidei virzienos Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka un Rīga-Ķekava.

Liela inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums nav veicinājis kreditēšanas apjomu samazināšanos, kā to varētu gaidīt brīdī, kad iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksas strauji pieaug. Šobrīd aizdevumu tirgū ir vērojama pretēja ievirze, kas cita starpā var liecināt par to, ka ekonomikas lejupslīde var nebūt ilgstoša un atgūšanās no tās var notikt samērā strauji.

Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.

Latvijā reti kurš var atļauties iegādāties jaunu mājokli, neņemot hipotekāro kredītu. Izsniedzot aizdevumu, bankas, protams, vēlas arī nopelnīt. Vietnē "X" tiek apspriests kāds mājokļa piedāvājums, cilvēkus visvairāk izbrīna ta, cik banka šajā darījumā nopelnīs.

Šā gada jūlija beigās Eiropas Centrālā banka (ECB) jau devīto reizi gada laikā nolēma paaugstināt procentu likmes. Banku klientiem augstākās procentu likmes faktiski nozīmē dārgākus gan esošos, gan jaunus kredītus.

Kredītlikmju pieaugums līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, iespējams, ir pietuvojies savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam. Vienlaikus šobrīd nav pamata gaidīt to, ka kredītlikmes drīzumā būtiski kritīsies, sarunā ar “Neatkarīgo” pauž finanšu jomas eksperti.

Diskusijas par to, cik maksā kaut cik apdzīvojamas mājas Latvijā, sākās pēc portālā nra.lv ievietotās ziņu aģentūras LETA ziņas par Pinto hoipotekāro kredītu.

Neraugoties uz to, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pagājušais gads Latvijas tautsaimniecībā ir bijis nedrošības pilns, uzņēmējdarbība bijusi tendēta paplašināties, ko apliecina arī visai strauji pieaugušais aizdevumu portfelis.