Ekonomiskā lejupslīde valstī un aizvien lielāki kredītu procenti komercbankās, izrādās, nav par šķērsli tam, lai banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaugtu. Kas tiek pie banku kredītiem, un ko tas var liecināt par valsts ekonomisko un iedzīvotāju finansiālo situāciju?
Kā liecina valsts monetārā un finanšu sistēmas uzrauga, Latvijas Bankas, dati, Latvijas komercbanku kopējais izsniegtais aizdevumu portfelis gan vietējiem, gan ārvalstu klientiem šā gada trešajā ceturksnī bija par procentu lielāks nekā pērn tajā pašā laikā, sasniedzot 15,88 miljardus eiro. Kredītportfelis, kas izsniegts rezidentiem - Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citiem aizdevumu ņēmējiem, ir bijis nepilni 13,44 miljardi eiro, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn, pieaugot par 2,3%. Jāpiebilst, ka vietējā kreditēšana pēdējos divus ceturkšņus uzrādījusi pieauguma ievirzi, neraugoties uz to, ka Latvijā ir vienas no augstākajām procentu likmēm Eiropas Savienībā un mūsu valsts ekonomika šajā laika ir sarukusi.
Runājot par ekonomikas attīstību ilgtermiņā, ļoti būtisks faktors ir tas, kā jūtas mazais un vidējais bizness. Laikā, kad augstās inflācijas ietekmē patēriņam vajadzēja kristies, bet starptautiskās tirdzniecības apsīkšana samazināja noieta iespējas ārvalstīs, likumsakarīgi būtu pamats domāt, ka konjunktūras sajūta nav tā labākā. Taču šķiet, ka ar to vairāk nācies saskarties tieši lielajiem uzņēmumiem, jo, kā redzams, tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir bijuši naskākie kredītu ņēmēji. Par to liecina fakts, ka banku izsniegto aizdevumu apjoms šo uzņēmumu kategorijai šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pagājušajā gadā, ir pieaudzis par 149 miljoniem eiro vai 4,3%, sasniedzot 3,61 miljardu eiro. Tikmēr no datiem izriet, ka lielajiem uzņēmumiem saistību apjoms pret komercbankām gada laikā ir sarucis par vairāk nekā 100 miljoniem līdz 2,8 miljardiem eiro. To šobrīd nevar vērtēt kā viennozīmīgi sliktu vai labu notikumu, jo, iespējams, gaidot aizdevuma procentu likmju pieaugumu uz inflācijas laikā gūtās peļņas rēķina, uzņēmumi ir samazinājuši parādus, tādējādi uzlabojot arī savu bilanču rādītājus. Ja pašreiz notiekošā ekonomikas aprites tempu apsīkšana pasaulē turpināsies, tad ar mazāku saistību apjomu uzņēmumiem ir iespējams vieglāk pārdzīvot iespējamās nepatikšanas, bet, kas svarīgi iedzīvotājiem - saglabāt arī darba vietas un turpināt maksāt algas. Vienlaikus lielajiem uzņēmumiem ir pieejami arī citi savas darbības finansēšanas veidi, piemēram, izlaižot obligācijas, un saistības pret obligāciju turētājiem tradicionāli dod lielāku finansiālo brīvību nekā banku izsniegtie aizdevumi. Tajā pašā laikā mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas apjomu kāpums vairāk ir jāvērtē pozitīvi nekā negatīvi. Atšķirībā no lielajiem uzņēmumiem, kas darbojas tā dēvētajā plašajā tirgū, mazie un vidējie uzņēmumi ir vairāk orientēti uz konkrētām nišām, un, ja šajās nišās klājas labi, tad arī uzņēmumi dodas uz banku pēc aizdevumiem, lai savu darbību paplašinātu. Labā ziņa ir tā, ka mazo uzņēmumu kreditēšanas aktivitātes pieaugums varētu kalpot par signālu tam, ka ekonomiskā situācija valstī ir tik slikta, kā dažbrīd sabiedrībā mēdz uzskatīt. Kopumā uzņēmumiem - nefinanšu sabiedrībām gada laikā izsniegto kredītu apjoms ir palielinājies par 0,6% līdz 6,4 miljardiem eiro.
Svarīga ziņa attiecībā uz kreditēšanu ir fakts, ka mūsu valsts ekonomikas lielākās nozares tiek kreditētas vairāk nekā iepriekš. Tas attiecas arī uz mūsu vismaz iepriekš lielāko ekonomikas nozari - apstrādes rūpniecību, kurai pēdējā gada laikā nācās sadzīvot ar visai pamanāmu darbības apjomu samazināšanos. Taču, kā vēsta Latvijas Bankas informācija, šīs nozares kreditēšanas apjoms ir palielinājies nedaudz straujāk par kopējo. Gada laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms ir pieaudzis par 3,4% līdz nepilniem 775 miljoniem eiro. Vēl straujāk - par 9,9% līdz 917,7 miljoniem eiro - ir pieaudzis tirdzniecības nozarei izsniegto aizdevumu apjoms. Cik noprotams, arī šīs sfēras uzņēmumi turpina realizēt investīciju projektus un paplašināties, neraugoties uz it kā sarežģīto ekonomisko situāciju. Taču no pašiem nozares pārstāvjiem dzirdēta arī atziņa, ka atrast tādu laika periodu, kad tautsaimniecība būtu bez sarežģījumiem, ir visai grūti, tāpēc, ja vien projekti ir ar nākotnes perspektīvu, tie tiek realizēti arī tad, kad ekonomikā nav tie paši labākie laiki. Arī mūsu valsts ekonomikā ļoti nozīmīgajai transporta un uzglabāšanas nozarei, operācijām ar nekustamajiem īpašumiem un komercpakalpojumiem pēdējā gada laikā aizdevumu apjoms ir pieaudzis. Tādējādi, ja raugās uz vadošo ekonomikas nozaru piecnieku, no kreditēšanas datiem var izdarīt secinājumu par mūsu valsts tautsaimniecības visai strauju aktivizēšanos, iespējams, jau nākamajā gadā.
Par to, ka ekonomiskā aktivitāte valstī saglabājas, liecina arī mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoma kāpums. Jāpiebilst, ka atšķirībā no kopumā izsniegtā aizdevumu apjoma valstī un no uzņēmumiem mājsaimniecību kreditēšanas dinamika ir ievērojami izteiktāka, un runa ir par apjomu kāpumu jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas. Kopumā banku mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoms šā gada trešajā ceturksnī bija par 3,5% lielāks nekā atbilstošā laika nogrieznī pērn, sasniedzot 6,17 miljardus eiro. Cita starpā laba ziņa ir tā, ka pieaug arī mājokļu kreditēšanā banku izsniegtās naudas summas. Tiesa, kāpums šajā segmentā nav pārāk izteikts un gada izteiksmē sasniedz vien 1,2%, līdz 4,74 miljardiem eiro. Vai šim pieaugumam varētu sekot turpinājums, pagaidām ir visai pāragri spriest, jo ir liela iespējamība, ka, valsts ekonomikai turpinot lejupslīdi, aizvien vairāk dodoties deflācijas virzienā, naudas aprite valstī uz kādu brīdī kļūs mazāka, tādējādi mazinoties arī kreditēšanas apjomiem.
