Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) nekavējoties apturēt nelegāla Lietuvas pilsonim piederoša, Čehijā reģistrēta uzņēmuma darbību, kurš Latvijā strādā ar domēnu "www.creditor.lv" un izsniedz patēriņa kredītus, aģentūru LETA informēja LNKA pārstāve Laima Zēmele.
Neviens no Saeimas deputātiem neiedrošinājās balsot pret Maksātnespējas likumu, kas atbrīvos mājokļu kredītu ņēmējus no viņu saistībām pret komercbankām, tiklīdz viņi atdos mājokli bankai.
Lielākā Latvijas mājokļa kredītu izsniedzēja "Swedbank" apturējusi līguma slēgšanu par iesaistīšanos valsts garantiju programmā ģimenēm mājokļa iegādei, informē banka.
Dažādās konferencēs banku pārstāvji ir neslēpti izteikušies, ka izmaiņas mājokļu kreditēšanā varētu atspēlēties kredītņēmējiem. Piemēram, attiecībā uz lielāku pirmo iemaksu, ko daudzi nevarēs samaksāt, u. tml.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests sabiedrību brīdina par gadījumiem, kad personas it kā kredīta izsniegšanas nolūkā rafinētā veidā izkrāpj no citām personām naudu dokumentu izskatīšanai vai citiem izdevumiem.
Neraugoties uz politiķu mutvārdos un rakstveidā pausto vēlmi mazināt ātro kredītu izsniedzēju labklājību, statistikas dati par pērno gadu rāda, ka šim riskantajam augļošanas rūpalam klājas gana labi.
Latvijas valsts un pašvaldības ar savām iestādēm un uzņēmumiem ir ieaugušas parādos, kuru pamatsummas dzēšanai no katra pašlaik Latvijā palikušā iedzīvotāja jāpaņem vismaz pieci tūkstoši eiro.
Neraugoties uz banku iebildumiem, pēc trīs gadus ilgām diskusijām Saeima tuvojas nolikto atslēgu principa ieviešanai. Lai gan Eiropā šāda prakse praktiski nekur nepastāv, Latvija varētu kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kas atvieglos kredītņēmēju ikdienu.
Janvāris ir mēnesis, kad pamazām sākam īstenot Jaungada apņemšanās. Sporta zāles apmeklējums, dzīvokļa remonts, jauns auto. Visbiežāk katra sapņa pamatā ir ne tikai spēcīga vēlme, bet arī finansiālas saistības.
Valsts policijas Kuldīgas iecirknī kāda sieviete lūgusi palīdzību, jo, izmantojot internetbankas datus, uz viņas vārda esot noformēti divi fiktīvi kredīti, aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Signe Šteinberga.
Lai gan Ekonomikas ministrija apgalvo, ka plānotie ātro kredītu izsniegšanas ierobežojumi nebanku nozares darbību tikpat kā neietekmēs, taču būs būtiski, lai pasargātu iedzīvotājus, ātro kredītu piedāvātāji un vairākas asociācijas ir nemierā ar gaidāmajām izmaiņām.
Banku brīvo līdzekļu noguldījums Latvijas Bankā aug un patlaban šī summa jau pārsniedz 600 miljonus latu, šodien žurnālistus informēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) tā dēvēto ātro kredītu uzņēmumam AS "4finance" piemērojis 9000 latu naudas sodu un uzlicis pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, sniedzot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, pietiekami neizvērtējot patērētāju maksātspēju
Sabiedrības un Latvijas kredītņēmēju asociācijas nosodījumu izpelnījušies gandrīz visi Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas, jo balsojumā nav atbalstījuši rezolūciju, kur aicināts «dalībvalstīs novērst situācijas, kurās no mājokļa izliktas mājsaimniecības ir spiestas turpināt hipotekāro kredītu atmaksu».
Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos. Par laicīgu parāda neatdošanu papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%.
Šogad tiek atsākta valsts galvoto studiju un studējošo kredītu dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem un ir iecerēts, ka sāks 1505 studiju un 380 studējošo kredītu dzēšanu, tam tērējot 1 021 114 latus.
Aizņemties kredītu ir viens, taču atdot to savlaicīgi un bez problēmām, ir otrs. Biežāk izplatītākā kļūda starp kredītņēmējiem ir citu aizdevumu segšana, aizņemoties no vēl kāda kredītdevēja, tā nonākot vēl lielākās grūtībās.
Dalībvalstīm vajadzētu novērst situāciju, kad no mājokļiem izlikti iedzīvotāji ir spiesti turpināt hipotekāro kredītu atmaksu, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, kurā arī uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos var palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi,informē, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā