Atdod mājokli un brīvs!

Neviens no Saeimas deputātiem neiedrošinājās balsot pret Maksātnespējas likumu, kas atbrīvos mājokļu kredītu ņēmējus no viņu saistībām pret komercbankām, tiklīdz viņi atdos mājokli bankai.

Sagadījās tā, ka Saeima pirms savas pārvēlēšanas nobalsoja par tādu likumu, kas sola ne tikai banku parādnieku atbrīvošanu no parādiem. Vēl būtiskākas ir cerības uz mājokļu cenu pazemināšanos, ja bankas izpildīs savus draudus un mājokļu darījumu kreditēšanu pārtrauks.

Pagājušajā ceturtdienā aizejošās Saeimas deputāti parādīja gandrīz pilnīgu vienprātību galīgajā balsojumā par grozījumiem Maksātnespējas likumā: 85 balsis «par», viena deputāte atturējusies un astoņi deputāti no Saeimas sēdē klātesošajiem izrādījuši savu attieksmi, nebalsojot vispār.

Maksātnespējas likums ir viens no visbiežāk grozītajiem un pat pilnīgi no jauna pārrakstītajiem Latvijas Republikas likumiem. Kopš pagājušās nedēļas likumā skaitās ieviesta gadus desmit piedāvāta un apstrīdēta norma, kas atbrīvo mājokļu kredītu ņēmējus no viņu kredīta apmaiņā pret mājokļa atdošanu bankai. Par likuma stāšanos spēkā lielas pārliecības nav, jo komercbankas demonstrē lielu apņēmību panākt, lai Valsts prezidents atdod likumu atpakaļ Saeimai pārstrādāšanai. Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nekavējās pievienot savu balsi likuma kritiķiem.

Par «nolikto atslēgu principu» sauktā norma nav vienīgais jaunievedums likumā. Tāda ir arī maksātnespējas procesa administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, ko administratori nekādā ziņā nevēlas. Ir pavīdējis pieņēmums, ka viens otrs administratoriem draudzīgs deputāts balsojis par «nolikto atslēgu principu» tādēļ, lai veicinātu šā likuma atkārtotu nonākšanu Saeimā, kur varbūt varētu pagrozīt arī šo normu, kas administratoriem draud ar liekām klapatām. Diez vai lielu pretestību izraisīs prasība administratoriem pasludināt savu profesionālās ētikas kodeksu, jo šādi solījumi nekādas reālas saistības neuzliek. Kārtējo reizi Saeima mēģināja precizēt maksātnespējas procesa procedūru, lai mazinātu iespējas padarīt maksātnespējas procesu par legālu veidu uzņēmumu kreditoru apkrāpšanai. Arī par šo sadaļu strīdu nebūs, jo pietiekami daudzi piemēri rāda, ka krāpnieku darbošanās nav atkarīga no likumu teksta, bet gan no tā, kā policija nodrošina vai nenodrošina likumu ievērošanu.

Par jaunievedumiem nevar saukt nākamos atvieglojumus privātpersonu maksātnespējas noformēšanai vispārējā, nevis tikai hipotekāro kredītu gadījumā. Saeima nostiprināja normas, kas principā nozīmē, ka parādu atdošana aizdevējam tiek aizvietota ar niecīgas soda naudas nomaksu, lai būtu nauda maksātnespējas administratoru algošanai.

Balsošana par «nolikto atslēgu principu» nebūt neliecina par tādu Saeimas, t.i., arī nākamajā Seimā droši vien pārstāvēto, politisko grupējumu vienprātību, kādu varētu iedomāties pēc 85 deputātu balsojuma par likumu. Par konkrēto priekšlikumu nobalsoja tikai 46 deputāti jeb mazāk nekā puse no deputātu kopskaita. Pārējie deputāti lavierēja starp banku ultimātu un sabiedrības gaidām, izmantojot to, ka arī balsojums «pret» noteiktos apstākļos kļūst par balsojumu «par», kad balsis «pret» kalpo tikai tam, lai noformētu lemt tiesīgas Saeimas sēdes protokolu. Atzīmējams arī fakts, ka vieni un tie paši deputāti vispirms balsoja par Saeimas komisijās saskaņoto likuma versiju bez «nolikto atslēgu principa» un tūlīt pēc tam par pilnīgi pretēju likuma normu.

Noslēgumā jāuzsver, ka «nolikto atslēgu principa» darbība tiek attiecināta tikai uz kredītiem, kas vēl tiks ņemti pēc 2015. gada 1. janvāra, un saduras ar banku solījumu, ka tad vairs vispār nebūs hipotekāro kredītu. Šo kredītu pārsaukšana par lombarda kredītiem nebūs nekāda formalitāte, bet kredītņēmēju loka sašaurināšana līdz ļoti bagātiem un/vai bankai zināmiem cilvēkiem. Likuma grozījumu aizstāvji apgalvo, ka tieši tas arī bija jāpanāk, – bija jāizprovocē bankas uz rīcību, kas būtiski pazemināšot mājokļu cenu līmeni Latvijā līdz cenām, par kādām iedzīvotāji varēšot pirkt mājokļus bez banku kredītiem.

***

Ilmārs Mežs, sabiedrības viedokļa paudējs:

– Cik spēcīgs Latvijā ir banku lobijs, tik vājš – sabiedrības lobijs. Tagadējā banku peļņa arī apliecina šādu attiecību. Tikai dažas dienas pirms vēlēšanām situācija kļūst pretēja.

Tas izskaidro Saeimas balsojumu par nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā. Atliek cerēt, ka šo principu neatcels dažas dienas pēc vēlēšanām, ja Valsts prezidents neparakstītu likumu ar tādu tekstu, par kādu Saeima nobalsoja 25. septembrī.

Divas lielākās komercbankas ir reaģējušas ļoti asi, lai šādu rezultātu panāktu. Varbūt bankas apdomātos, ja kaut daži tūkstoši no šo banku klientiem spētu vienoties, kā darīt zināmu banku prezidentiem, ka banku nostāja klientiem nemaz nepatīk.

***

Kristīne Jakubovska, Swedbank komunikācijas virziena vadītāja

– Ja kredītņēmējam jebkurā brīdī ir iespēja atdot ieķīlāto īpašumu un atteikties no savām saistībām, tad aizdevuma summa nevar būt lielāka par īpašuma ātrās realizācijas vērtību. Lombarda tipa kredītiem nosacījumi nespēj būt tādi paši kā tradicionāliem banku kredītiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc prasība pēc pirmās iemaksas var sasniegt pat 40%, savukārt reģionos, kuros ir grūtības īpašumus pārdot, kredītu izsniegšana vispār var nebūt iespējama. Mēs no savas puses apzinām visas tās gandrīz 200 ģimenes, kas bija izrādījušas mūsu internetbankā interesi par šo valsts programmu, lai katrā gadījumā individuāli izskatītu iespēju atrast piemērotāko kredīta risinājumu.

***

Mārtiņš Panke, SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs

– Ieviešot «nolikto atslēgu principu», ģimenēm būs jārēķinās ar ievērojami lielāku pirmo iemaksu – līdz pat 40–50% no īpašuma vērtības. Aizņēmumi mājokļu iegādei kļūs vēl nepieejamāki, un valsts atbalsta programma to nevarēs atrisināt, tāpēc SEB banka šobrīd nesaskata iespēju iesaistīties šīs valsts atbalsta programmas īstenošanā. Ar tiem aptuveni 100 klientiem, kas bija izrādījuši interesi iesaistīties valsts atbalsta programmā, SEB banka pašlaik sazinās atsevišķi, informējot par apstākļu izmaiņām. Mums nav informācijas par kādu klientu neapmierinātību ar Saeimas vai bankas pieņemtajiem lēmumiem šajā kontekstā.