"DNB banka" pievienojusies valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Banka arī nolēmusi padarīt elastīgākus kredītu piešķiršanas noteikumus.
"DNB banka" ir sestā komercbanka, kas iesaistījusies Latvijas Attīstības finanšu institūcijas "Altum" īstenotajā mājokļu galvojumu programmā.
Līdz šim mājokļu galvojumu programmas īstenošanā bija iesaistījušās piecas komercbankas - "Citadele", "SEB banka", "Swedbank", "Nordea" banka, "ABLV Bank".
Patlaban "DNB bankas" speciālisti izskata vairākus pieteikumus aizņēmumam valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei.
Jau ziņots, ka galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē - 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens bērns, 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni, 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu.
Līdz šim "Altum" programmā piešķirti vairāk nekā 400 galvojumi.
"DNB banka" nolēmusi padarīt elastīgākus kredītu piešķiršanas noteikumus un atgriezties pie iepriekšējo gadu hipotekāro kredītu politikas. Banka pēdējā pusgada laikā bija ievērojusi salīdzinoši konservatīvus mājokļu kreditēšanas nosacījumus.
Pēc "DNB" bankas pasūtījuma veikts pētījums rāda, ka tuvākā gada laikā hipotekāro kredītu mājokļa iegādei plāno izmantot 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tuvākā gada laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus kopējo ainu uzlabos kurzemnieki - teju katrs desmitais kurzemnieks plāno noteikti iegādāties nekustamo īpašumu un katrs nākamais desmitais apsver šo iespēju.
Visbiežāk īpašumu plāno iegādāties tie respondenti, kuri dzīvo divatā, vai arī tie, kuru ģimenē ir pieci un vairāk cilvēku. Tāpat arī tie respondenti, kuri ir vecumā no 36 līdz 40 gadiem, kuriem ir augstākā izglītība un/vai ikmēneša ienākumi 601 līdz 1000 eiro apmērā.
Situācijā, kad mājokļa potenciālais pircējs izmantotu hipotekāro kredītu, vislielākā daļa jeb 25% respondentu atzina, ka bankas palīdzību izmantotu jaunas un gatavas privātmājas iegādei. Otrajā vietā respondenti izvēlējās remontējamas vai tādas privātmājas, kur nepieciešams pabeigt celtniecības darbus, ieguvi, izmantojot hipotekāro kredītu. Trešā populārākā atbilde - dzīvošanai gatavs mājoklis jaunā projekta vai arī vecāka tipa daudzdzīvokļu namā. Arī šajā jautājumā visbiežāk hipotekāro kredītu jaunas un gatavas privātmājas iegādei vai remontējamas privātmājas ieguvei izmantotu kurzemnieki. Savukārt gatava mājokļa jaunā projekta vai vecāka tipa daudzdzīvokļu namā iegādei hipotekāro kredītu visbiežāk izmantotu rīdzinieki.
Vairāk nekā ceturtā daļa respondentu kā sev piemērotāko mājokļa iegādes veidu saredz "īres vietā pirmā iemaksa" risinājumu. Tas ir - pirmo iemaksu segt īres veidā ilgākā laika periodā un pēc tā turpināt maksāt hipotekāro kredītu. Teju katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs kā piemērotāko mājokļa iegādes veidu atzīst mazāku pirmo iemaksu un pilnu atbildību par hipotekārā kredīta saistībām. Savukārt gandrīz uz pusi mazākam respondentu skaitam piemērotāks variants šķiet lielāka pirmā iemaksa, bet daļēja atbildība par kredītsaistībām.
Banku meitasuzņēmumu piedāvājumi ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem (samazināta komisijas maksa, zemāka pirmā iemaksa) šķiet vispievilcīgākais variants 6% respondentu. Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs kā sev piemērotāko mājokļa iegādes veidu saredz objekta iegādi bez kreditēšanas.
Īres maksājumus kā pirmo iemaksu visvairāk izvēlētos Zemgalē - teju katrs trešais zemgalietis. Mazāka pirmā iemaksa vispievilcīgākā šķiet Latgalē - to izvēlētos katrs piektais latgalietis. Rīgā vispopulārākie ir banku meitasuzņēmumu izdevīgie mājokļa piedāvājumi.
Kurzemē ir visvairāk atbalstītāju variantam par lielāku pirmo iemaksu, bet daļēju atbildību par hipotekārā kredīta saistībām. Kurzemē un Zemgalē vienlīdz populārs ir uzskats, ka vislabāk mājokli iegādāties bez kredītsaistībām - tā uzskata teju katrs piektais kurzemnieks un zemgalietis. Vidzemnieki nevienā no atbilžu variantiem nedominē.
Īres maksājumus kā pirmo iemaksu kā piemērotāko mājokļa iegādes veidu visbiežāk izvēlas ģimenes, kurās ir trīs cilvēki, tostarp jaunās ģimenes. Savukārt zemāku pirmo iemaksu, taču pilnu atbildību par kredītsaistībām, izvēlas pāri bez bērniem. Iespēju iekrāt lielākai pirmajai iemaksai vai atļauties īpašumu iegādāties bez kredītsaistībām biežāk norādījuši tie respondenti, kuri dzīvo vieni.
Vaicāti par to, ko saredz kā izdevīgāko situāciju tiem, kas nav paši sava mājokļa īpašnieki, pārliecinošs vairākums jeb 63% respondentu pauda viedokli, ka šādā gadījumā visizdevīgākais variants ir hipotekārais kredīts, kas ļauj katru mēnesi par mājokli maksāt tādu pašu vai pat mazāku summu, nekā īrējot mājokli. 15,2% respondentu gan norādīja, ka labāk dzīvot īrētā mājoklī un ne par ko neraizēties, jo visu mājoklim nepieciešamo nodrošina saimnieks.
Pētījumu maijā veica pētījumu aģentūra "Compass" pēc DNB bankas pasūtījuma. Izvaicāti vairāk nekā 300 respondenti.