Nekreditēšanu uzraudzīs stingrāk
Eiropas Centrālā banka pieņēmusi jaunus 800 darbiniekus eiro zonas lielāko komercbanku atturēšanai no kreditēšanas.
Patlaban ECB kopā ar eiro zonas valstu finanšu uzraudzības iestādēm pabeidz pēdējos sagatavošanas darbus, lai 4. novembrī iedarbinātu Vienoto banku uzraudzības mehānismu. Tas tieši kontrolēs vairāk nekā 120 lielākās eiro zonas dalībvalstu bankas un banku grupas, kuru aktīvi veido 85% no šīs zonas banku kopējiem aktīviem. Ārpus lielo banku grupas paliek vēl apmēram 3700 banku, kuras ECB sasniegs ar vietējo uzraugu starpniecību. Arī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paliks savā vietā un līdzšinējā 100 cilvēku sastāvā. Birokrātiskā darba pieredze liek rēķināties, ka turpmāk FKTK štatus vajadzēs vēl pieaudzēt, lai spētu visādos veidos sazināties ar jaunpieņemtajiem 800 ECB darbiniekiem un uzraudzības mehānisma atvasinājumiem citās ES institūcijās, nevis FKTK darbinieku skaitu samazināt tāpēc, ka triju banku tiešo uzraudzību pārņem ECB. Šīs trīs bankas Latvijā ir Swedbank, SEB banka un ABLV Bank, kuras tieši uzraugāmo banku sarakstā iekļuvušas pēc nacionālajām kvotām, nevis pēc uzraudzībai pienācīga lieluma.
FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis mierina šo un visu pārējo banku klientus, ka jaunās uzraudzības sistēmas uzturēšanas maksa nepārsniegšot 0,5% no banku līdzšinējām administratīvajām izmaksām. Proti, tieši uzraugāmajām bankām par sevis uzraudzīšanu būs jāsamaksā 200–300 tūkstoši eiro gadā, pārējām bankām izmaksas augtu par 5–15 tūkstošiem eiro. Pēc K. Zakuļa domām, šādām izmaksām nevajadzētu apspoguļoties vismaz tajā banku tarifu sadaļā, kas attiecas uz sīko norēķinu apkalpošanu. Tā gan nav atbilde uz jautājumu, kāpēc vispār ir vajadzīga jaunā uzraudzības sistēma. Vai tiešām radušās briesmas, ka, sacīsim, Swedbank bez 800 papildu uzraugiem neizpildīs kāda Latvijas iedzīvotāja maksājuma uzdevumu pārskaitīt 100 eiro namu pārvaldei?
Jaunās ECB struktūrvienības parādīšanās ir grūti saskaņojama ar ECB prezidenta Mario Dragi solījumiem un aicinājumiem, kas naudas izteiksmē tūkstoškārt pārspēj saukli Gāzi grīdā!, ar ko Latvijas ekonomikas vēsturē sev vietu iecirtis politiķis Ainārs Šlesers. Pārlasīsim M. Dragi atreferējumus aģentūras LETA ziņu arhīvā. Tur ar pagājušā gada 16. decembri datēta viņa pamācība, ka «bankām jāuzņemas riski, kas sniedz labumu ekonomikai, tostarp aizdevumu izsniegšana maziem un vidējiem uzņēmumiem». Tas nozīmē, ka bankām ir jāriskē un jāzaudē nauda, ko ECB kompensēs. Pavisam svaiga taču ir 27. augusta ziņa ar atsauci uz M. Dragi, ka «ECB varētu īstenot kvantitatīvās stimulēšanas pasākumus, kuru gaitā tiktu iegādāti vērtspapīri, tādējādi ekonomikai nodrošinot naudas līdzekļus». Jēga no šāda solījuma ir tikai tad, ja ar vērstpapīriem domātas parādzīmes, ko bankas savākušas no parādniekiem, kuriem nauda dota, jau labi zinot, ka naudu viņi neatdos. Komercbankas tādā gadījumā imitē kreditēšanu, bet īstenībā pilda centrālās bankas plānu naudas izdalīšanā visiem, kas gadās tuvāk bankai. Tādā veidā tagad tiek uzturēta ASV ekonomika, bet ES līdz šim ir baidījusies konkurēt ar ASV pilnīgi simetriskā naudas drukāšanā. Eiropas banku uzraudzības instances dibināšana ir ļoti spilgta baiļu izpausme.
Galu galā atradās formulējums, ka uzraudzības sistēmas uzdevums ir atjaunot uzticību Eiropas bankām, kas Eiropas dienvidos gan gribētu kreditēt atbilstoši Gāzi grīdā! politikai, tikai bēda tā, ka bankām vairs nav naudas, ko izsniegt visiem gribētājiem. Pēc Grieķijā un Kiprā ciestajiem zaudējumiem naudas īpašnieki cenšas aizvākt naudu gan no turienes banku pamatkapitāliem, gan noguldījumiem. Vienotajam banku uzraudzības mehānismam vajadzētu palīdzēt šādām bankām piesaistīt naudu, neiedarbinot ECB naudas drukāšanas mašīnu (datoru, kurā ieraksta bezskaidro naudu). Tomēr tā ir vismaz pagaidām neizprotama iedoma, kā jauna kreditēšanas filtra uzstādīšana Baltijā varētu palielināt kredītu pieejamību Grieķijā.