Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests sabiedrību brīdina par gadījumiem, kad personas it kā kredīta izsniegšanas nolūkā rafinētā veidā izkrāpj no citām personām naudu dokumentu izskatīšanai vai citiem izdevumiem.
Dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns šodien speciāli sasauktā preses konferencē atzina, ka ar likumdevēja un tiesu varas palīdzību problēmu neizdodas atrisināt, tāpēc ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību dienests aicina sabiedrību neuzķerties uz šādiem krāpniekiem.
Patlaban ļoti daudziem cilvēkiem nepieciešama nauda visdažādākajām dzīves vajadzībām, kuras, iespējams, radušās sliktās kredītvēstures dēļ. Cilvēki bankā nevēršas, bet meklē iespējas aizņemties naudu no citām fiziskām personām. Bieži šīs iespējas tiek meklētas internetā, kur var atrast personas, kas piekrīt iedot naudu ar zināmiem nosacījumiem, proti, jāveic iemaksas par kredīta piešķiršanu. Šādas iemaksas tiek pamatotas ar to, ka nepieciešami izdevumi dokumentu nokārtošanai, klāstīja Burkāns.
"Mēs redzam bankas kontu, kurā fiziskas personas nelielā laika periodā iemaksā dažādas summas. Piemēram, vienā gadījumā vienā no kontiem tika ieskaitītas summas pusotra mēneša laikā - mazākā summa bija 20 eiro, bet pārsvarā summas ir 200 un 250 eiro. Kopējā summa nepārsniedza 2000 eiro. Pēc tam nauda tiek izņemta, un attiecīgi konts tiek slēgts. Redzam, ka kredīti netiek izsniegti," norādīja Burkāns.
Krāpnieki cilvēku apmuļķošanai izdomā visdažādākos melus, lai tikai iemantotu tūlītēju uzticību. Kādā gadījumā sieviete apgalvojusi, ka ir bankas darbiniece, taču kredītu piešķiršot nevis no bankas, bet no saviem personīgajiem līdzekļiem. Meli par strādāšanu bankā izmantoti, lai iemantotu lielāku uzticību. Vēlāk izrādījies, ka sieviete izcieš sodu cietumā, kur likums liedz ienest mobilo tālruni. Arī citos gadījumos krāpnieki uzdevušies par bankas darbiniekiem.
Brīžos, kad potenciālie kredītņēmēji interesējušies, kāpēc nepieciešams pārskaitīt naudu, krāpnieki atbildējuši, ka gadījumā, ja tiesībsargājošās iestādes pieprasīs informāciju par klientiem, viņiem būs jāuzglabā personas dati un radīsies citi izdevumi.
Summas, kas tiek prasītas šiem izdevumiem, nav lielas - desmit eiro, taču, ja krāpniekiem izdodas pierunāt vairāk upuru, tad attiecīgi summa sasniedz vairākus simtus eiro. Nav mazums arī tādu gadījumu, kad iemaksāti 200 līdz 250 eiro.
Vēl kādā citā krāpšanas gadījumā, lai potenciālajam upurim iedvestu uzticību, sieviete apgalvojusi, ka viņas vīrs ir policists. "Krāpniece vairākkārtējās sazvanīšanās stāstījusi, ka vīrs-policists nav piekritis aizdevumam, taču viņa vienalga aizdošot, ja tikai pārskaitīs izdevumus. Beigās aizgājis vēl tālāk, un potenciālajam upurim teikts, ka vīrs-policists viņu sitot un aizliedz aizdot naudu, taču viņa vienalga nevarot atteikt līdzekļus piešķiršanai," klāstīja Burkāns.
Burkāna vadītais dienests ar krimināllietu izmeklēšanu nenodarbojas, taču pieļauj, ka šādās krāpšanas shēmās ir iesaistīti grupējumi.
Ja krāpšanās cietušās personas nevēršas ar sūdzībām tiesībsargājošās iestādēs, tad policijas un prokuratūras iespējas rīkoties ir minimālas. Tāpat ir daudz situāciju, kad apkrāptie nevēršas bankā, lai painteresētos, kāpēc viņiem netiek pārskaitīta nauda.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pieļauj, ka apkrāptie ar sūdzībām pie likumsargiem nevēršas, jo acīmredzot viņiem ir vienkārši kauns par savu lētticību, vai arī viņi nevēlas tērēt savu laiku, jo izkrāptā summa ir neliela.
Burkāns domā, ka krāpšanas gadījumu skaits samazinātos, ja sabiedrība būtu vairāk informēta par to, ka pastāv šāda veida krāpniecība. Piemēram, pirms vairākiem gadiem strauji pieauga tā dēvēto "phishing" krāpšanas gadījumu skaits. Šīs krāpšanas parasti izpaužas viltotu elektronisko vēstuļu sūtīšanā, lai pretlikumīgi iegūtu konfidenciālus lietotāja datus. Pēc tēmas aktualizēšanas plašsaziņas līdzekļos šādu krāpšanas gadījumu skaits samazinājās.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte atgādināja, ka kreditēšanas joma Latvijā ir diezgan stingri regulēta un kreditēšanas pakalpojumus fiziskas personas nemaz nedrīkst piedāvāt un sniegt. Šos pakalpojumus drīkst sniegt tikai kredītiestādes un krājaizdevuma sabiedrības.
Baldiņa-Brūklīte aicināja pirms kredīta ņemšanas ielūkoties PTAC mājaslapā, lai pārliecinātos, vai kredīta devēji ir tiesīgi nodarboties ar kredīta izsniegšanas pakalpojumiem.