Ilgais formalitāšu ceļš, lai iegūtu studiju vai studējošā kredītu ar valsts galvojumu, regulāri izpelnījies daudzu studentu kritiku. Patlaban birokrātijas līkločus ir izdevies nedaudz mazināt – kredīta izskatīšanas un piešķiršanas laiks sarucis par aptuveni nedēļu.
Pieteikties valsts galvotajiem kredītiem studenti var līdz ar dokumentu iesniegšanu augstskolā vai koledžā. Tiesa, jārēķinās, ka būs vajadzīgs kredīta nodrošinājums - jāatrod galvotājs (tā var būt arī pašvaldība). Kredītu var nodrošināt arī ar nekustamā īpašuma ķīlu vai vērtspapīriem. Galvotājs nav vajadzīgs vienīgi bāreņiem (līdz 24 gadiem) un 1. un 2. grupas invalīdiem.
Šogad valsts galvotos kredītus izsniedz SEB banka. Studiju kredītiem pieejamais finansējums ir 25 miljoni eiro, studējošā kredītiem - desmit miljoni. Izsolē piedāvātais valsts galvotais studiju/studējošo kredīts praktiski netiek izmantots pilnībā. Piemēram, 2013. gadā tika izsniegti valsts galvotie kredīti 14 miljonu apmērā, bet pērn - 12 miljonu eiro apmērā. Interesentu gan esot vairāk, taču, kā skaidro Studiju un zinātnes administrācijas vadītāja pienākumu izpildītāja Sandra Sidiki, ne visiem izdodas atrast galvotāju (pilngadīga rīcībspējīga fiziska persona, ar regulāriem ienākumiem, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu), kā arī ir citi iemesli, kuru dēļ banka kredītu atsaka.
Lai arī nedaudz ir paātrināta studiju kredītu piešķiršanas gaita, taču ir jārēķinās, ka, piesakoties valsts galvotajam studiju kredītam, pastāv iespēja, ja augstskola laikus neatsūta dokumentus, ka vajadzīgo studiju maksu augstskola saņems pēc mācību gada sākuma, līdz ar to atsevišķos gadījumos studentam jārēķinās, ka pirmā maksa būs jāsedz no savām finansēm. Obligāti jāsaglabā maksājuma čeks, lai pēc tam, kad banka vajadzīgo summu pārskaitījusi augstskolai, students savu iepriekš samaksāto naudu par studijām saņemtu atpakaļ konkrētās augstskolas grāmatvedībā. «Esam šo jautājumu ar augstskolām pārrunājuši, aicinot izskatīt iespēju, ka studentiem par mēnesi pagarina samaksas termiņu par studijām. Taču, tā kā augstskolas ir autonomas, tās var rīkoties pēc saviem spēkā esošajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem,» piebilst S. Sidiki. Pastāv iespēja pieteikties arī valsts galvotam studiju/studējošo kredītam studijām ārvalstīs.
PAR KREDĪTIEM
Studiju kredīts - paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā un laikposmā, kamēr nav sākts atmaksāt studiju kredītu, students nemaksā procentus - tos sedz valsts. Sākot kredīta atmaksu, būs jāmaksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet, ja minētā likme ir augstāka par 5% gadā, kredīta ņēmējs maksā līdz 5% likmi gadā, bet starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Studējošā kredīts - paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai. Kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī nepārsniedz 170,74 eiro (studējot Latvijā). Šo kredītu izmaksā desmit mēnešu gadā (izņemot jūliju un augustu). Procenti par šo kredītu ir jāmaksā katru mēnesi, sākot no kredīta izmaksas brīža, tāpēc banka regulāri šo summu ieturēs no studenta konta.
Kredīta atmaksas kārtība
Studiju un studējošā kredītu atmaksas kārtība ir vienāda. Tos sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēneši pēc izslēgšanas no studējošo saraksta.
Kredīta atmaksāšanas termiņu var pagarināt, ja kredīta ņēmējs ir:
• grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā,
• bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku,
• turpina studijas bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā.
• Bezdarbnieka statusā kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem (tiek atlikta pamatsummas atmaksa, procenti ir jāmaksā).
Ja studējošā kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu vienam no vecākiem.
Kredīta dzēšana
• Uz kredīta dzēšanu var pretendēt speciālisti, kas strādā valsts un pašvaldību institūcijās, ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, nodarbinātie, kas strādā nevalstiskā sektora institūcijās, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī personas, kuri pēc ārvalstīs iegūtas augstākās akadēmiskās vai augstākās profesionālās izglītības atbilstoši iegūtajai izglītībai kļuvuši par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldības institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās vai privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%.
• Kredītu arī dzēš gadījumos, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.
Grūtības atmaksāt kredītu
• Citadele - 2013. gadā 5,61% studiju un studējošā kredīta ņēmējiem radās problēmas atmaksāt kredītu, pērn 4,40%
• SEB banka - 2,34% un attiecīgi 2,31%
• Swedbank - 1,65% un attiecīgi 1,31%