Igaunijas valdība ceturtdien apstiprināja par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzēto Sergeja Potapenko un Ivana Turigina izdošanu ASV.
Krāpnieki no iedzīvotājiem ar viltus īsziņām izkrāpuši aptuveni 20 000 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.
Daudzpakalpojumu uzņēmuma "Tele2" dati liecina, ka trīs mēnešu laikā, kopš ieviests pakalpojums "Interneta drošība", ir novērsts vairāk nekā viens miljons potenciālo krāpniecības gadījumu, informē "Tele2" pārstāvji.
Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" turpina saņemt no iedzīvotājiem ziņojumus par krāpnieciskiem e-pastiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā par it kā piešķirtu nodokļu atmaksu, vēsta "Cert.lv" pārstāvji.
40% uzņēmumu Latvijā ir sastapušies ar finanšu krāpniecību – visvairāk uzņēmēji piedzīvojuši mēģinājumus iegūt internetbankas paroles un citu informāciju, kas ļautu nelikumīgi piekļūt kontiem. Pret privātpersonām vērstā krāpniecība kopumā ir izplatītāka, taču uzņēmumu gadījumā tiek izkrāptas krietni lielākas naudas summas. Kā liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati, lielākā daļa jeb 80% aptaujāto uzņēmumu prot savlaicīgi atpazīt krāpšanas situācijas un pasargāt finanšu resursus. Tomēr ir arī gadījumi, kad, iekrītot krāpnieku lamatās, uzņēmumi savu naudu pazaudē.
Filma “Bārbija” visā pasaulē pieredz savu zvaigžņu stundu ar ievērojamiem pirmizrādes pasākumiem un plašu atzinību. Filmas globālā popularitāte ir piesaistījusi arī kibernoziedznieku uzmanību, kuri izmanto filmas panākumus, lai dažādos veidos pievērstu cilvēku uzmanību un viņi iekristu krāpnieku izliktajos slazdos. IT drošības kompānijas “NOD Baltic” eksperti brīdina, ka apdraudēti ir arī iedzīvotāji Latvijā un aicina būt uzmanīgiem tiešsaistē, neuzķeroties uz viltus filmu, vīrusiem un citām krāpniecības metodēm.
Pašreiz no krāpnieku viltus profila vietnē "Facebook" tiek izplatīta nepatiesa informācija par "Rīgas satiksmes" biļešu iegādi ar atlaidēm, liecina paziņojums vietnē "rigassatiksme.lv".
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti kopumā 5,075 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies reģistrēto krāpšanas un to mēģinājumu skaits Rīgā, vienlaicīgi palielinoties gadījumu skaitam iepriekš mazāk skartajos reģionos. Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas un spēju sevi pasargāt no maldinošām taktikām, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi Drošas rīcības kodeksu “Septiņi “NĒ”.
Vairāki "Swedbank" klienti saņēmuši it kā oficiālu SMS paziņojumu no bankas reģistrētā tālruņa numura, kas liek nekavējoties ieiet kādā saitē, lai apturētu krāpniecību. Banka noliedz šādu ziņu sūtījumu, iesaka neatvērt un neveikt nekādas darbības.
Diviem apsūdzētajiem par krāpšanas mēģinājumu saistībā ar maksātnespējas procesiem Rīgas apgabaltiesa piespriedusi sabiedrisko darbu uz 60 un 100 stundām, skaidro tiesa.
Aizvadītajā mēnesī krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši kopumā 609 tūkstošus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati.
Valsts policija pēdējā laikā ir konstatējusi jaunu pikšķerēšanas tendenci, kad krāpnieki, izmantojot vietnes "latvija.gov.lv" vārdu, izsūta paziņojumus īsziņu un e-pastu veidā par it kā nesamaksātu sodu, kā arī aicinājumus ierasties tiesā, aģentūru LETA informēja policija.
Trīs mēnešos šogad no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi kopumā 2,8 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.
Latvijā 46% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt par finanšu krāpnieku upuri, jo nespētu atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Šā gada 15. martā, sadarbojoties Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (VP GKrPP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, tika pārtraukta kādas starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas darbība. Krāpnieciskā shēma tika realizēta, izmantojot zvanu centru tīklu, kas atradās Ukrainā, un kura viena mēneša apgrozījums, iespējams, pārsniedza 128 000 eiro. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka lielākā daļa cietušo ir Latvijas iedzīvotāji.
Aptuveni miljons mēnesī - tāda ir summa, ko Latvijas iedzīvotāji, pašrocīgi apstiprinot maksājumus, aizvadītajā gadā un arī 2023.gada sākumā atdevuši finanšu krāpniekiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ieņem arvien svarīgāku lomu un interneta pakalpojumu klāsts tikai pieaug, skaidrs, ka arī pārskatāmā nākotnē krāpnieku klātbūtne nemazināsies. Kas jādara iedzīvotājiem, lai 2023.gadā nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri?