Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.
Centrālā statistika pārvalde nupat ziņoja, ka pirmajos divos šā gada mēnešos Latvijas eksports attiecībā pret attiecīgo periodu 2018. gadā audzis par 0,2%. Šīs procenta desmitdaļas no eksporta 1,9 miljardu eiro vērtībā atbilst +3,2 miljoniem eiro.
Koksnes pārstādes pieauguma rādītāju dēļ mežsaimniecības un koksnes pārstrādes uzņēmumu vadītājiem jāskaidro atkal un atkal, ka tie neliecina par pastiprinātu mežu izciršanu.
Labi sakārtotos kokrūpniecības uzņēmumus vidējās algas ir sasniegušas teju Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, konferencē "DNB Global forest 2015" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Aprēķināts, ka katrs sestais vidzemnieks ir saistīts ar kokrūpniecības nozari, kas ir eksportspējīgākā nozare Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējos gados Vidzemē ir uzbūvētas vairākas kokskaidu granulu ražotnes, attīstās kokogļu, mēbeļu un dažāda sortimenta zāģmateriālu ražošana.