Klepus

Vēsajā sezonā klepus ir viens no izplatītākajiem simptomiem. Taču jāņem vērā, ka klepus iemesli un veidi var būt dažādi – tādējādi atšķiras arī to ārstēšana. Par biežākajiem klepus veidiem, to ārstēšanu un profilaksi stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Rudens ir klepus un puņķu laiks un tur nu neko padarīt nevar. Tomēr doties sabidrībā ar elpceļu saslimšanām nav prāta darbs, jo pastāv riski aplipināt ar savu vīrusu visus apkārtējos, kā arī klepošana teātrī traucē gan skatītājiem, gan aktieriem.

Kakla sāpes var parādīties pēkšņi un negaidīti, turklāt īpaši bieži tas notiek aukstajā gadalaikā. Nereti pie šo sāpju parādīšanās vainojam vīrusus un saaukstēšanos, taču vai tas ir vienīgais kakla sāpju iemesls? Kā atšķirt vīrusa izraisītas kakla sāpes no angīnas? Kā pareizi izmantot ārstniecības augu spēku kakla sāpju remdēšanai? Un kuros gadījumos nekavējoties jāvēršas pie ārsta? Konsultē ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Simptoms, kas dzīves laikā mūs skar visai bieži, ir klepus. Tas var traucēt naktsmieru, radīt sāpes krūtīs un pa dienu radīt grūtības pat sarunāties, jo atkal jāklepo. Tāpat arī klepus radītās sekas var būt ne vien traucējošas pašam slimniekam, bet arī kaitinošas apkārtējiem. Kā atšķirt klepus dažādos veidus un to simptomus, kuriem jāpievērš uzmanība, skaidro farmaceite Zane Melberga.

Tagad ziemā bieži sastopamās kakla sāpes ir viena no pirmajām saslimšanas pazīmēm. Ja tām laikus pievērš uzmanību un sāk pareizi ārstēt, atveseļoties izdosies ātrāk, turklāt tas prasīs mazāk finansiālu līdzekļu. Stāsta farmaceite Ieva Virza.

Plaušu karsonis ir akūta slimība, kam raksturīgs straujš sākums – cilvēks sūdzas par paaugstinātu temperatūru, klepu, elpas trūkumu, nespēku, turklāt, ārstējoties mājas apstākļos, šie simptomi vairāku dienu laikā nepāriet. Vienkārši runājot, tas ir plaušu iekaisums, kas, nepietiekami ārstēts, var novest pie letāla iznākuma. Kāpēc pret ieilgušu klepu jāizturas sevišķi atbildīgi un kā izvairīties no plaušu karsoņa, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

Ja negaidot uznāk šķavas vai klepus, bet kabatlakatiņa nav pa tvērienam, nav pareizi aizlikt priekšā mutei vai degunam roku, mums cenšas iemācīt veselības aprūpes profesionāļi visā pasaulē.

Tik nepatīkamais klepus un sāpošs kakls, ar ko daudzi no mums saskaras rudens un ziemas periodā, bieži var izrādīties kas tāds, ar ko tikt galā nav nemaz tik vienkārši. Kādi ir galvenie iemesli sāpošam kaklam un klepum un kā tikt ar tiem galā, savos ieteikumos dalās farmaceite Zanda Ozoliņa.

Klepus ir pilnīgi dabiska, normāla aizsargreakcija, jo klepojot organisms cenšas izvadīt no elpceļiem visu kaitīgo, traucējošo.

Ar kle­pu dau­dziem Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem ir da­rī­ša­na bie­žāk, ne­kā gri­bē­tos. Da­ba, ra­dot kle­pu, ir gri­bē­ju­si ti­kai la­bu – tā ir or­ga­nis­ma aiz­sar­gre­ak­ci­ja, lai da­bū­tu pro­jām no elp­ce­ļiem vī­ru­sus, bak­tē­ri­jas, gļo­tu sa­bie­zē­ju­mus, sveš­ķer­me­ņus, lai ne­ļau­tu tiem vir­zī­ties tā­lāk un iz­rai­sīt ie­kai­su­mu. Bet kle­pus var būt arī ļo­ti ap­grū­ti­nošs, tā­pēc mēs cen­ša­mies no tā tikt va­ļā, kā nu pro­tam. Lai ne­no­da­rī­tu sev pā­ri, ik­vie­nam bū­tu jā­ie­mā­cās iz­vēr­tēt, kāds ir kle­pus rak­sturs, pa­rei­zi iz­vē­lē­ties un lai­kus sākt lie­tot pret­kle­pus lī­dzek­ļus un arī iz­prast, kā­dās si­tu­ā­ci­jās no­teik­ti jā­mek­lē ār­sta pa­lī­dzī­ba.

Drēgnajā un mitrajā gada laikā iesnas un klepus piemeklē teju ikvienu. Tādēļ nav brīnums, ka viens no visbiežākajiem jautājumiem, ko šajā laikā dzird farmaceiti, ir "Kā tikt galā ar iesnām un klepu?". Kā pasargāt sevi no šiem nevēlamajiem ziemas sabiedrotajiem? Ar padomiem un ieteikumiem dalās BENU Aptiekas farmaceite Oksana Gehtmane.

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi, tādēļ to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi. Vēsā, mitrā un vējainā laikā elpceļu vīrusi jūtas labāk nekā cilvēki, kuri turklāt neviļus paši palīdz vīrusiem izplatīties, dzīvojot, strādājot un mācoties vienkopus lielākos kolektīvos. Rezultāts bieži vien ir akūtas augšējo elpceļu infekcijas, akūts bronhīts un pneimonija, bet tiem, kuriem īpaši nelaimējas, attīstās bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas jau prasa pastāvīgu ārstēšanu speciālistu vadībā.

Saaukstēšanās ir klasiska gada visaukstāko mēnešu problēma. Tā ik pa brīdim valda ikvienās mājās, birojā, skolā un sporta klubā. Tikai retais spēj visu gadu izvairīties no saaukstēšanās un pierādīt, ka spēcīga imūnsistēma, ikdienas režīma ievērošana un dažādu palīglīdzekļu līdzdalība spēj nodrošināt izvairīšanos no nepatīkamās saaukstēšanās. Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa iesaka 5 "neredzamos palīgus", kuriem vienmēr vajadzētu atrasties blakus ikdienas cīņai pret saaukstēšanos.

Mūsu elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi un to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi. Vēss, mitrs un vējains laiks ļoti palīdz izdzīvot un izplatīties elpceļu vīrusiem, tādēļ ziemā daudz biežāk saskaramies ar elpceļu problēmām – akūtām augšējo elpceļu infekcijām, akūtu bronhītu, pat pneimoniju. Lai gan klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem, kas palīdz organismam attīrīties no visa liekā – putekļiem, dažādām kairinošām vielām, arī no vīrusiem un baktērijām -, klepus tomēr ir simptoms. Par to, kas īsti ir klepus, kā cīnīties ar ieilgušu klepu un citiem jautājumiem stāsta “Silvanols” produktu speciāliste Inga Zdanovska

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi, tādēļ to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi. Vēsā, mitrā un vējainā laikā elpceļu vīrusi jūtas labāk nekā cilvēki, kuri turklāt neviļus paši palīdz vīrusiem izplatīties, dzīvojot, strādājot un mācoties vienkopus lielākos kolektīvos. Rezultāts bieži vien ir akūtas augšējo elpceļu infekcijas, akūts bronhīts un pneimonija, bet tiem, kuriem īpaši nelaimējas, attīstās bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas jau prasa pastāvīgu ārstēšanu speciālistu vadībā.

Viens no līdzekļiem, kas palīdz veiksmīgi cīnīties ar klepu un elpceļu iekaisumiem izrādās ir banānu biezenis. Tas palīdz ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tajā ir daudz C vitamīna, kas palīdz cīnīties ar dažāda veida iekaisumiem.

Latvijas Astmas un alerģijas biedrība un www.nehormonals.lv veica interneta aptauju, lai noskaidrotu, cik bieži cilvēki mēdz slimot ar klepu un astmu un kādā veidā notiek cīņa vai sadzīvošana ar to, nra.lv uzzināja biedrībā.

Kaspars Ivanovs, ārsts, SIA Silvanols izpilddirektors un valdes loceklis:. Ar klepu daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir darīšana biežāk, nekā gribētos.

Dzīvojot mūsu klimatā, lielākā daļa cilvēku ir labi pazīstama ar klepu. Tas ir traucējošs un reizē arī... vajadzīgs.