\\Māja
Kuri au­gi ir sa­bied­ro­tie cī­ņā pret kle­pu?
 
©F64

Ar kle­pu dau­dziem Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem ir da­rī­ša­na bie­žāk, ne­kā gri­bē­tos. Da­ba, ra­dot kle­pu, ir gri­bē­ju­si ti­kai la­bu – tā ir or­ga­nis­ma aiz­sar­gre­ak­ci­ja, lai da­bū­tu pro­jām no elp­ce­ļiem vī­ru­sus, bak­tē­ri­jas, gļo­tu sa­bie­zē­ju­mus, sveš­ķer­me­ņus, lai ne­ļau­tu tiem vir­zī­ties tā­lāk un iz­rai­sīt ie­kai­su­mu. Bet kle­pus var būt arī ļo­ti ap­grū­ti­nošs, tā­pēc mēs cen­ša­mies no tā tikt va­ļā, kā nu pro­tam. Lai ne­no­da­rī­tu sev pā­ri, ik­vie­nam bū­tu jā­ie­mā­cās iz­vēr­tēt, kāds ir kle­pus rak­sturs, pa­rei­zi iz­vē­lē­ties un lai­kus sākt lie­tot pret­kle­pus lī­dzek­ļus un arī iz­prast, kā­dās si­tu­ā­ci­jās no­teik­ti jā­mek­lē ār­sta pa­lī­dzī­ba.

Kle­pus vei­di:

  • Sau­sais jeb re­jo­šais kle­pus.
  • Mit­rais - pro­duk­tī­vais kle­pus, kas ro­das, kad ie­kai­su­ma pro­cess jau ir il­gāks un pa­rā­dās gļo­tu sa­bie­zē­ju­mi - krē­pas, tās var būt pat ar stru­tām.
  • Spas­tis­kais kle­pus, kas ro­das elp­ce­ļu spaz­mu dēļ.

Au­gi - sa­bied­ro­tie cī­ņā pret kle­pu

  • Efe­ja - lož­ņā­jošs vai kā­pe­lē­jošs krūms, kas aug ēnai­nos plat­lap­ju un jauk­tu ko­ku me­žos, au­dzē arī daiļ­dār­zos. Jau kopš se­niem lai­kiem tiek lie­to­ta pret da­žā­diem elp­ce­ļu ie­kai­su­miem. Pie­mīt spaz­mo­lī­tis­ka un pret­ie­kai­su­ma ie­dar­bī­ba, vei­ci­na at­krē­po­ša­nu, efek­tī­va pret vi­siem kle­pus vei­diem.
  • Mār­sils - sa­sto­pams sau­lai­nos me­ža kla­ju­mos un pa­kal­nos, pie­sais­ta ska­tu ar sa­viem ma­za­jiem vi­o­le­ti ro­žai­na­jiem zie­di­ņiem. Pa­zīs­tams arī kā garš­augs un de­ko­ra­tīvs augs. To iz­man­to da­žā­du elp­ce­ļu sli­mī­bu ār­stē­ša­nai, pie­mīt an­ti­sep­tis­ka, pret­sāp­ju, no­mie­ri­no­ša ie­dar­bī­ba.
  • Prie­de - me­di­cī­nā iz­man­to da­žā­das šā ko­ka da­ļas, bet pret­kle­pus lī­dzek­ļos vis­bie­žāk ie­kļau­ti prie­žu pum­pu­ri, kas vei­ci­na at­kle­po­ša­nu, ma­zi­na ie­kai­su­mu un spaz­mas. Lie­to arī in­ha­lā­ci­ju un van­nu sa­ga­ta­vo­ša­nai.
  • De­viņ­vī­ru spēks - aug sau­lai­nās krast­ma­lās, ceļ­ma­lās, mež­ma­lās, at­ma­tās u.c. Viens no vis­se­nāk pa­zīs­ta­ma­jiem ārst­nie­cī­bas au­giem, ko ci­ta star­pā lie­to arī pret aiz­sma­ku­mu, kle­pus mīk­sti­nā­ša­nai, ie­kai­su­ma ma­zi­nā­ša­nai, sāp­ju at­vieg­lo­ša­nai.
  • Lie­pa - liep­zie­di ir la­bi pa­zīs­tams lī­dzek­lis sa­auk­stē­ša­nās ga­dī­ju­mā, viens no se­nā­ka­jiem svied­rē­ša­nas lī­dzek­ļiem, kas pa­līdz arī pret kle­pu, ies­nām, elp­ce­ļu gļot­ādas ie­kai­su­miem. Lī­dzek­ļiem, kas ga­ta­vo­ti no liep­zie­diem, pie­mīt bak­te­ri­cī­da, spaz­mo­lī­tis­ka, pret­ie­kai­su­ma un sā­pes rem­dē­jo­ša ie­dar­bī­ba.
  • Ceļ­te­ka - vi­siem zi­nāms pir­mās pa­lī­dzī­bas lī­dzek­lis brū­ču un no­brā­zu­mu ga­dī­ju­mā, ja ne­kā ci­ta nav pa ro­kai. Lie­to­jums ļo­ti daudz­vei­dīgs, pie­mīt an­ti­sep­tis­ka, pret­mik­ro­bu, spaz­mo­lī­tis­ka ie­dar­bī­ba, spē­ja sa­šķid­ri­nāt gļo­tas un sek­mēt at­kle­po­ša­nu.
  • Dzēr­ve­nes - ba­gā­tas ar or­ga­nis­ka­jām skā­bēm, mi­ne­rāl­vie­lām, vit­amī­niem, fi­ton­cī­diem, pie­mīt pret­mik­ro­bu ak­ti­vi­tā­te. Iz­man­to pret kle­pu (ne­re­ti ko­pā ar me­du), an­gī­nu, ies­nām, gal­vas­sā­pēm u.c.
  • Ja­pā­nas krūm­ci­do­ni­jas (he­no­me­les) - ļo­ti ba­gā­tas ar C vit­amī­nu, pek­tīn­vie­lām, miec­vie­lām un or­ga­nis­kām skā­bēm. Pa­līdz iz­va­dīt no or­ga­nis­ma tok­sī­nus.
  • Pi­par­mēt­ras - tām pie­mīt spaz­mo­lī­tis­ka, sā­pes rem­di­no­ša, no­mie­ri­no­ša un an­ti­sep­tis­ka ie­dar­bī­ba.