Vācijas valdība apsver iespēju atcelt ieceļošanas aizliegumu ķīniešu tūristiem, kas ir viens no pēdējiem atlikušajiem pasākumiem Covid-19 izplatības novēršanai.
Ķīna ceturtdien nosūtījusi karakuģus uz ūdeņiem ap Taivānu un solījusi "apņēmīgu atbildi" uz Taivānas prezidentes Cai Inveņas tikšanos ar ASV Pārstāvju palātas spīkeru Kevinu Makartiju.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess piektdien aicināja Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu runāt ar Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski, ar šo aicinājumu nākot klajā vizītes gaitā Pekinā, kur Sančess ieradies centienos stiprināt Spānijas un Ķīnas attiecības.
Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas attiecības būs atkarīgas no tā, kāda būs Pekinas attieksmes pret karu, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvērsis pret Ukrainu, ceturtdien apliecināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Taivānas prezidente Cai Inveņa trešdien ieradās Ņujorkā vizītē, kas izprovocēja Ķīnas represiju draudus, ja viņa tiksies ar ASV Pārstāvju palātas spīkeru Kevinu Makartiju, un ASV brīdinājumus Pekinai atturēties no pārmērīgas reakcijas.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījuši divas vienošanās par stratēģiskās partnerības pagarināšanu līdz 2030.gadam.
Uzreiz pēc Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina oficiāli pieteiktās vizītes Maskavā Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdeva Kremļa saimnieka Vladimira Putina apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka biedram Sji šajās dienās būs jāspiež roka un jāved sarunas pie viena galda ar starptautiskā meklēšanā izsludinātu kara noziedznieku.
Baltais nams ceturtdien atzinīgi izteicās par iespējamām Ukrainas un Ķīnas prezidentu Volodimira Zelenska un Sji Dziņpina sarunām, vienlaikus mudinot Pekinu, ka tai nevajadzētu pieturēties pie vienpusēja skatījuma uz Krievijas karu pret Ukrainu.
Ķīna trešdien atkal sāks izsniegt vīzas ārzemniekiem, ievērojami mīkstinot ceļošanas ierobežojumus, kas tika noteikti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, paziņoja Ārlietu ministrija.
Vakar Pekinā noslēdzās nedēļu ilgušais Nacionālais Tautas kongress, kura galvenie lēmumi bija prezidenta Sji Dzjiņpina apstiprināšanā amatā uz trešo piecu gadu termiņu, kā arī viņam lojālā Li Cjana ievēlēšana par valdības vadītāju. Noslēguma runās prezidents uzsvēris nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo drošību, savukārt premjers atzinis, ka nebūs nemaz tik vienkārši sasniegt šā gada mērķi – 5% lielu ekonomikas pieaugumu, un norādījis, ka šajā darbā būs aktīvi jāiesaistās arī privātajam sektoram, kas beidzamajos gados Ķīnā bijis pabērna lomā.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins runā Nacionālajā Tautas kongresā paziņojis, ka vēlas pārvērst Ķīnas armiju par "lielo tērauda mūri, kas efektīvi aizsargā valsts suverenitāti, drošību un attīstības intereses".
ASV bažījas, ka Ķīna izmantos ietekmi globālajos piegāžu tīklos kā papildu ieroci, lai veicinātu savu politisko un militāro varenību, liecina Savienoto Valstu nacionālo izlūkdienestu direktores Avrilas Heinsas publiskotais ziņojums.
Ķīnas Dabas resursu ministrija ir ierosinājusi kartēs minēt vēsturiskos ķīniešu nosaukumus pilsētām un citiem ģeogrāfiskiem objektiem, kurus savulaik Krievija atņēmusi Ķīnai, ziņo ASV bāzētais izdevums "Epoch Times".
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) uzskata, ka Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam un valsts bruņoto spēku vadībai ir šaubas, vai iebrukums Taivānā sasniegtu iecerētos mērķus, pavēstīja CIP direktors Viljams Bērnss.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien paziņojis, ka aprīļa sākumā apmeklēs Ķīnu, un aicinājis Pekinu "palīdzēt izdarīt spiedienu uz Krieviju", lai izbeigtu tās karu pret Krieviju.