Berlīne trešdien nodevusi atklātībai pirmo nacionālās drošības stratēģiju, kurā Ķīna raksturota kā "partnere, konkurente un sistēmiska sāncense", kas vairākkārt rīkojusies pret Vācijas interesēm, cenšoties mainīt pasaules kārtību.
Konkurences rīvēšanās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu jauno tehnoloģiju jomā ir sen zināma lieta. Liels ieguvējs no lielvalstu cīkstēšanās mikroshēmu ražošanā izrādās Dienvidkoreja.
Trīs Ķīnas astronauti, kas pusgadu bija pavadījuši kosmosa stacijā "Tiaņgun" ("Debesu pils"), svētdien atgriezās uz Zemes, vēsta Ķīnas plašsaziņas līdzekļi.
Ķīna pieprasījusi vairākām ārvalstu pārstāvniecībām Pekinā pie savām ēkām neizvietot "politizētu propagandu", ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši diplomāti, piebilstot, ka prasība ir saistīta ar Ukrainas karogiem, kas daudzviet izkārti pēc Krievija atkārtotā iebrukuma kaimiņvalstī.
Pēc gandrīz gada orbītā kosmosa kuģis atgriezies uz Zemes, pabeidzot ikonisku misiju, kuras laikā tas pārbaudīja Ķīnas atkārtoti izmantojamās kosmosa tehnoloģijas, ziņo unian.net.
Kanāda pirmdien paziņoja par Ķīnas diplomāta izraidīšanu, kurš apsūdzēts mēģinājumā iebiedēt pret Pekinu kritiski noskaņotu Kanādas parlamenta deputātu, un šis solis izraisīja jaunu diplomātisku strīdu starp abām valstīm.
Pasliktinoties ASV un Ķīnas attiecībām, savu nostāju pret Pekinu īsti nespēj formulēt Eiropas Savienība. Beidzamais piemērs – domstarpības par 2020. gadā noslēgtā Visaptverošā investīciju līguma (CAI) reanimēšanu, raksta “Politico.eu”. Šādu risinājumu atbalsta Vācija, taču tajā nav ieinteresēta Francija, turklāt domas dalās arī ES institūcijās Briselē.
Pekinai turpinot mīkstināt nulles kovida politikas prasības, no sestdienas ceļotājiem, kas iebrauc Ķīnā, vairs nebūs jāuzrāda negatīvs polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testa rezultāts.
Reaģējot uz pretrunīgi vērtētajiem Ķīnas vēstnieka Francijā izteikumiem, Pekina pirmdien paziņojusi, ka ciena visu PSRS sabrukuma rezultātā radušos valstu statusu.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis trešdien aicināja Rietumvalstis attiecībās ar Ķīnu neatkārtot kļūdas, kādas bija pieļautas attiecībās ar Krieviju.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aicinājis valsts bruņotos spēkus stiprināt militāro apmācību, kas orientēta uz reālām kaujām, trešdien vēsta Ķīnas mediji.