Lētos Ķīnas elektroauto Eiropas tirgū neredzēt: plāno piemērot importa nodevas līdz 36%

© Unsplash

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā, ja vien Pekina nespēs piedāvāt alternatīvu risinājumu nesakaņām negodīgu valsts subsīdiju jautājumā.

Eiropas Savienība (ES) jau jūlijā Ķīnas elektromobiļu importam noteica papildu pagaidu nodevas, jo EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi iegūst no negodīgām subsīdijām, kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Otrdien EK nāca klajā ar plāna projektu, lai šīs nodevas padarītu par pastāvīgām, nosakot prasību ieinteresētajām pusēm līdz augusta beigām sniegt nepieciešamo informāciju situācijas izvērtēšanai.

Komisija paredzējusi pastāvīgās importa nodevas piemērot lielākajiem Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD tiktu noteikta 17% papildu nodeva, "Geely" tā būtu 19,3% un SAIC - 36,3%. Šīs nodevas gan tiktu samazinātas salīdzinājumā ar jūlijā ieviestajām pagaidu nodevām.

Tikmēr citiem ražotājiem Ķīnā, kas sadarbojušies ar Briseli, tiktu piemērota 21,3% nodeva, bet tiem, kuri nesadarbojās, tiktu noteikta maksimālā - 36,3% - nodeva.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla", kas ražo automobiļus Ķīnā, bija lūdzis Briselei noteikt tam citu nodevu 9% apmērā pēc tam, kad EK secināja, ka tas no Ķīnas subsīdijām gūst mazāku labumu nekā vietējie ražotāji.

Ķīnā ražotu elektrisko automobiļu imports ES pēdējos gados strauji pieaudzis, taču bloka amatpersonas uzskata, ka tādi Ķīnas autoražotāji kā BYD un SAIC palielina savu tirgus daļu un spēj noteikt zemākas cenas salīdzinājumā ar Eiropas autoražotājiem, pateicoties Pekinas apjomīgajām subsīdijām.

"ES ir gatava rast risinājumu, kas būtu alternatīvs risinājums nodevu piemērošanai, kurš būtu efektīvs un saderīgs ar PTO," otrdien norādīja EK. "Mēs uzskatām, ka alternatīvu izveide lielā mērā atkarīga no Ķīnas."

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais