Zemes noslīdējumā Ķīnā prasa cilvēku upurus

© pixabay.com

Plūdu izraisītā zemes noslīdējumā Huņaņas provincē Ķīnas centrālajā daļā nopostīts viesu nams un gājuši bojā 15 cilvēki, svētdien vēstīja valsts mediji.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka zemes noslīdējumā gruvešos aprakti 18 cilvēki, taču glābēji ir atraduši 15 bojāgājušos un sešus ievainotos, vēstīja oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Zemes noslīdējumu no kalna izraisīja plūdi.

Ķīna šovasar piedzīvojusi ekstremālus laikapstākļus. Plūdos valsts ziemeļos un dienvidrietumos tikai šomēnes dzīvību zaudējuši vismaz 20 cilvēku.

Maijā pēc ilgstošām lietavām Ķīnas dienvidos sabruka tilts. Tolaik gāja bojā 48 cilvēki.

Daļa zinātnieku apgalvo, ka klimata pārmaiņu dēļ ekstrēmi laikapstākļi kļūst biežāki un intensīvāki, un Ķīna ir pasaulē lielākā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emitētāja.

Pekina, kas jau ilgu laiku ir atkarīga no tādiem piesārņojošiem enerģijas avotiem kā ogles, ir apņēmusies līdz 2030.gadam samazināt planētu sildošā oglekļa dioksīda emisijas līdz maksimumam un līdz 2060.gadam panākt nulles līmeni.

Tā jau ir pasaulē lielākā atjaunojamās enerģijas ražotāja, un šomēnes veiktais pētījums liecina, ka Ķīna būvē gandrīz divreiz vairāk saules un vēja enerģijas jaudu nekā pārējā pasaule kopā.

Pasaulē

Krievijas diktatora Vladimira Putina paziņojumi, draudot Rietumiem, liecina par nekonsekvenci "sarkano līniju" definēšanā, liekot apšaubīt gatavību eskalēt situāciju, secinājuši Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.